Piektdaļa Latvijas iedzīvotāju tuvāko gadu laikā ir iecerējuši iegādāties jaunu mājokli – dzīvokli vai privātmāju, liecina Swedbank aptauja. Par nozīmīgu faktoru jauna mājokļa iegādē un arī esošās dzīvesvietas renovācijā ir kļuvis energoefektivitātes līmenis, bet galvenais dzīvesvietas maiņas motivators ir iespēja iegūt plašāku dzīves telpu. Arī hipotekāro kredītu izsniegšanas dinamika apliecina iedzīvotāju apņēmību dzīvot ilgtspējīgāk – zaļo ieceru īstenošanai kopš marta Swedbank izsniegusi jau vairāk nekā 71 miljonu eiro, šiem kredītiem piemērojot 0% bankas pievienoto likmi.

Runājot par iecerēm mainīt dzīvesvietu, 12% respondentu Latvijā atzinuši, ka plāno iegādāties jaunu mājokli tuvāko trīs gadu laikā, bet vēl 9% cilvēku to plāno paveikt tālākā nākotnē. Kopumā tas ir par 9 procentpunktiem mazāk, nekā 2021. gadā, kad vēlmi iegādāties jaunu mājokli izteica trešdaļa aptaujāto. Šobrīd puse respondentu norāda, ka ir apmierināti ar esošo dzīvesvietu, bet 14% plāno veikt lielākus remontus un uzlabojumus. Ja attiecībā uz iedzīvotāju iecerēm par jauna mājokļa iegādi trīs Baltijas valstīs situācija kopumā ir līdzīga, galvenās vēlmes, kas saistās ar jaunu dzīvesvietu atšķiras. Latvijā un Igaunijā dominē vēlme iegūt plašāku dzīves telpu (39% un 41%), bet Lietuvā cilvēki vēlas dzīvot privātmājā (32%).

Energoefektivitāte kā nozīmīgs faktors ieguldījumu veikšanai

Runājot par galvenajiem faktoriem, kas ietekmē mājokļa izvēli, kā pirmais nemainīgi saglabājas nekustamā īpašuma cena (8,8 punkti desmit ballu skalā), kam seko īpašuma kvalitāte un dzīves apstākļi (8,7) un īpašuma atrašanās vieta (8,5). Kā nozīmīgi faktori visās Baltijas valstīs tiek minēti arī īpašuma energoefektivitāte un apkārt esošā infrastruktūra. Vairāk nekā puse no aptaujātajiem tuvāko gadu laikā plāno ieguldīt esošā mājokļa renovācijā, – 35% respondentu Latvijā tā plāno uzlabot mājokļa energoefektivitāti.

“Mājokļa energoefektivitāte ir viens no Top faktoriem, kas šobrīd ietekmē īpašuma izvēli – to apliecina mūsu veiktais pētījums Baltijas valstīs un arī hipotekāro kredītu izsniegšanas dinamika. Vajadzība pēc ilgtspējīgu mājokļu iegādes finansēšanas saglabājas nemainīgi stabila, tomēr pašreizējos apstākļos daļa iedzīvotāju izvēlas nedaudz nogaidīt, līdz iegūs pārliecību par savu maksājumu stabilitāti nākotnē, lai tas neietekmētu viņu finanšu situāciju ilgtermiņā. Zīmīgi, ka arī attiecībā uz mājokļu renovācijas iecerēm viens no svarīgiemmērķiem ir energoefektivitātes paaugstināšana, kas ilgtermiņā sniedz finansiālu ieguvumu. Redzam, ka šobrīd jau katrs trešais kredīts tiek izsniegts ilgtspējīgu ieceru īstenošanai – kopš marta, kad piedāvājam kredītus ar 0% bankas pievienoto likmi, kopējais energoefektīviem mājokļiem un citiem zaļajiem risinājumiem izsniegtais finansējums pārsniedz jau 71 miljonu eiro,” norāda Swedbank Hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis.

Cilvēku attieksme pret energoefektivitāti Baltijas valstīs vērtējama kā pozitīva, cilvēki par šo jautājumu ir ieinteresēti. 70% respondentu saka, ka būtu gatavi ieguldīt esošā mājokļa energoefektivitātes uzlabošanā, ja saņemtu tam valsts atbalstu vai īpaši izdevīgus nosacījumus aizdevumam. Jāuzsver, ka abi no minētajiem faktoriem Latvijas iedzīvotājiem jau ir pieejami – lai atbalstītu iedzīvotājus ceļā uz energoefektīvu mājokli, pieejamas gan valsts atbalsta programmas, gan Swedbank finansējums ar 0% bankas pievienoto likmi uz diviem gadiem. Tomēr galvenais motivators šādiem ieguldījumiem ir skaidri redzams finansiālais ieguvums ilgtermiņā (to uzsver vairāk nekā puse respondentu). Piemēram, 44% no privātmāju īpašniekiem Latvijā jau ir uzstādījuši vai plāno uzstādīt saules enerģijas paneļus (Lietuvā – 65%, Igaunijā – 57%). Runājot par dažādu elektroierīču energoefektivitātes klasi, trešdaļai iedzīvotāju šis ir galvenais faktors, iegādājoties jaunas ierīces. Puse respondentu tam pievērš uzmanību, ņemot vērā arī ierīces cenu un funkcionalitāti.

Latvijā un Igaunijā izvēlas pilsētas, Lietuvā nesmādē arī dzīvi laukos

No cilvēkiem, kuri plāno mainīt dzīvesvietu, Latvijā un Igaunijā kā iekārojamākās vietas ir minētas galvaspilsētas un to apkārtne (51% “balsu” par Rīgu un tās apkārtni; 53% – par Tallinu), kam seko citas lielākās pilsētas. Savukārt Lietuvā potenciālie mājokļu pircēji sadalās trīs līdzīgās daļās – tie, kuri vēlētos dzīvot Viļņā (33%), citās lielajās pilsētās (34%) un laukos (33%).

Attiecībā uz plānotajiem tēriņiem jauna mājokļa iegādei, Latvijas iedzīvotāji ir salīdzinoši piesardzīgāki – vairākums sagaida, ka izmaksas nepārsniegs 100 tūkstošus eiro. Lietuvā vairums respondentu ir gatavi izmaksām 150 tūkstošu eiro apmērā, bet Igaunijā šī robeža ir ap 200 tūkstošiem eiro. Vairāk nekā divas trešdaļas no cilvēkiem, kuri plāno iegādāties jaunu mājokli, ir gatavi tam tērēt vairāk, nekā izmaksāja esošais īpašums. Šis rādītājs ir divas reizes lielāks, nekā 2021. gadā. Salīdzinoši neliels skaits respondentu gribētu iegādāties nekustamo īpašumu kā investīciju (32%), vienlaikus atzīstot, ka šobrīd tam nepietiek līdzekļu. Tikai 12% cilvēku Latvijā un Igaunijā, un 15% Lietuvā atzinuši, ka varētu atļauties iegādāties jaunu mājokli bez bankas finansējuma.

Runājot par iecerēm esošā mājokļa renovācijai, vairumam cilvēku (78% Latvijā, 84% Lietuvā un Igaunijā) tam ir paredzēti personīgie uzkrājumi. Latvijā renovācijas budžets vairumā gadījumu nepārsniedz 5000 eiro, Lietuvā un Igaunijā šis budžets ir krietni lielāks – līdz 10 tūkstošiem eiro.

Jāatzīmē, ka visās trīs Baltijas valstīs valda viedoklis, ka nekustamo īpašumu vērtība tuvāko trīs gadu laikā pieaugs. Tā uzskata 57% Igaunijas, 51% Latvijas un 48% Lietuvas iedzīvotāju (Lietuvā 42% respondentu uzskata, ka cenas nemainīsies).

Trešdaļa kredītu – ilgtspējīgiem risinājumiem; klienti ietaupīs vairāk nekā 2 miljonus eiro

Ņemot vērā pieaugošo iedzīvotāju vēlmi ieguldīt ilgtspējīgos risinājumos, kā arī būtisko Euribor likmes kāpumu, jau kopš šī gada marta Swedbank piedāvā ilgtspējīgus kredītus ar 0% bankas pievienoto likmi uz diviem gadiem, kas paredzēti energoefektīva mājokļa iegādei vai būvei, dzīvesvietas energoefektivitātes uzlabošanai, saules paneļu uzstādīšanai vai videi draudzīgu auto iegādei (gan privātpersonām, gan uzņēmējiem). No marta līdz septembrim privātpersonām izsniegts finansējums jau 71,6 miljonu eiro apmērā. Pateicoties 0% pievienotajai likmei, klienti divu gadu laikā varēs ietaupīt 2,3 miljonus eiro. Šobrīd ilgtspējīgiem risinājumiem tiek izsniegta jau trešdaļa kredītu. Ņemot vērā interesi par atbalstu ilgtspējīgu risinājumu ieviešanai ikdienā, Swedbank piedāvājumu ar 0% pievienoto likmi ir pagarinājusi līdz 2023. gada 31. decembrim. 

Papildu informācija:
Jānis Krops
Swedbank mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381
janis.krops@swedbank.lv