Pārmaiņas automašīnu tirgū maina cilvēku paradumus un attieksmi, taču strauja pāreja uz elektroauto tuvāko gadu laikā nav gaidāma, liecina Swedbank veiktā auto īpašnieku aptauja Baltijas valstīs. 32% baltiešu plāno iegādāties automašīnu tuvāko divu gadu laikā, līdzīgs cilvēku skaits auto iegādāsies tuvākajā desmitgadē. Lielākoties cilvēki plāno iegādāties lietotas automašīnas (61% Latvijā, 68% Lietuvā, 46% Igaunijā). Jauna auto iegādi salīdzinoši biežāk apsver Igaunijā – 26%, iepretim 17% Latvijā un 12% Lietuvā.

Videi draudzīgu auto (“hibrīds” vai elektroauto) kā savu nākamo automašīnu ir iecerējuši aptuveni trešdaļa respondentu. Salīdzinoši biežāk tiek minēts hibrīdauto (23% Latvijā, 25% Lietuvā un 28% Igaunijā) nekā elektroauto. Tomēr tradicionālie dzinēju tipi – “dīzelis” vai benzīna dzinējs – aizvien saglabājas kā populārākās izvēles nākamā auto iegādei. Latvijā šī tendence ir īpaši izteikta, – par dīzeļauto balso 31% respondentu, par auto ar benzīna dzinēju 15%. Kā trīs nozīmīgākie iemesli, kas attur cilvēkus no pārejas uz videi draudzīgākām automašīnām ir elektroauto un uzlādējamu “hibrīdu” augstā cena, īsa nobraukuma distance ar vienu uzlādi un nepietiekoši attīstīta infrastruktūra.

Pāreju uz elektroauto Baltijas valstu iedzīvotāji kā reālu iespēju saskata tālākā nākotnē – 43% respondentu Latvijā, 49% Lietuvā un 40% Igaunijā uzskata, ka būs elektroauto īpašnieki tuvākās desmitgades laikā vai pēc ilgāk nekā 10 gadiem.

“Globālās tendences auto ražošanā un tirdzniecībā ir jūtamas arī Baltijas valstīs, kur gadu no gada finansējam aizvien vairāk videi draudzīgo auto iegādi. Tomēr lūzuma punkts, kad hibrīdauto un elektroauto pieprasījums pārsniegs parasto iekšdedzes dzinēju automašīnu apjomu, nav tuvākās desmitgades jautājums. Iemesls ir salīdzinoši augstā šo auto cena, kas ir būtiskākais faktors Baltijas valstu pircējiem, kā arī izpratne par saikni starp auto izvēli un vides saglabāšanu. Lai arī cilvēku attieksme mainās, auto īpašnieku aptauja liecina – videi kaitīgās emisijas apjomu, izvēloties jaunu automašīnu, Latvijā ņem vērā tikai 14% cilvēku. Vienlaikus jāatzīmē, ka mazāki nodokļi un pieejams valsts atbalsts eklektroauto iegādei ir faktors ar pieaugošu nozīmi – ja 2021. gadā to kā svarīgu minēja 27% cilvēku, tad šogad tie ir 36%. Šis gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā ir viens no trim galvenajiem nosacījumiem, lai iedrošinātu cilvēkus pāriet uz videi draudzīgākiem auto. Nozīmīgs pārmaiņu virzītājspēks būs otrreizējā auto tirgus attīstība,” norāda Sergejs Romaņuks, Swedbank auto finansēšanas jomas vadītājs.

Vairāk nekā puse respondentu savas nākamās automašīnas iegādei ir gatavi tērēt vairāk nekā par esošā auto iegādi. Būtiski atšķiras prognozētā naudas summa, ko cilvēki plāno atvēlēt nākamajamauto. Ja Igaunijā plānotais ieguldījums visbiežāk pārsniedz 20 tūkstošus eiro (to minējuši 29% respondentu), Latvijā un Lietuvā vairums aptaujāto (39%) kā izmaksu amplitūdu minējuši no pieciem līdz 15 tūkstošiem eiro.

Papildu informācija:
Jānis Krops
Swedbank mediju attiecību vadītājs
Talr.: 67444560, 26880381
janis.krops@swedbank.lv