Attieksme pret uzkrājumiem pensiju 2. līmenī aizvadīto četru gadu laikā ir būtiski mainījusies, – trīskāršojies to darbspējīgo iedzīvotāju skaits, kuri šos uzkrājumus uzskata par savu naudu, kā arī seko līdzi uzkrājumu apjomam. Ja 2016. gadā pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem regulāri sekoja līdzi un šos līdzekļus kā savu naudu uztvēra vien 6% cilvēku, 2020. gada rudenī tie ir jau 18%, liecina Swedbank veiktā aptauja¹ .

Tāpat pēdējo gadu laikā ir būtiski audzis uzticēšanās līmenis pensiju 2. līmenim, – ja 2016. gadā pensiju sistēmas ilgtspējai neuzticējās 35% aptaujāto, šobrīd tie ir 22%.

“Aptaujas dati liecina, ka nozīmīgi ir pieaudzis to cilvēku skaits, kuri patiešām iedziļinās un seko līdzi norisēm pensiju 2. līmeņa uzkrājumu piedāvājumā un dinamikā. To apliecina, piemēram, tas, ka 48% respondentu ir izvēlējušies savam dzīvesciklam atbilstošu pensiju 2. līmeņa plānu. Vienlaikus redzam, ka aizvien vēl saglabājas liels iedzīvotāju skaits, kuri par savu uzkrājumu pensiju 2. līmenī neko daudz nezina un neinteresējas, proti, kuriem nav izveidojusies emocionāla saikne ar šo uzkrājumu kā savu nākotnes kapitālu. Taču vēlos uzsvērt – jau šobrīd pensiju 2.līmenī izveidotie uzkrājumi ir reāla nauda, kam būs nozīmīga loma ikviena cilvēka pensijas gados, pat ja tie šķiet vēl aiz kalniem. Tāpēc ikvienam iedzīvotājam darbspējīgā vecumā būtu jāapzina – kur un kā tiek veidots šis pensijas uzkrājums,”

– saka Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības vadītājs.

Teju puse – neseko līdzi un neiesaistās

Neskatoties uz to, ka uzticēšanās līmenis un emocionālā piesaiste uzkrājumiem pensiju 2. līmenī pieaug, aizvien vēl ir liels to cilvēku īpatsvars, kuri neiesaistās savas pensijas pārvaldībā un ar to saistītu lēmumu pieņemšanā (46% respondentu). 38% gadījumu cilvēki neiedziļinās pensiju 2. līmeņa plānu piedāvājumā, bet teju katrs desmitais (8%) norāda, ka viņam nav svarīgi, kas pārvalda pensiju 2. līmeņa uzkrājumus.

Savukārt cilvēki, kuri seko līdzi uzkrājumu dinamikai, kā nozīmīgāko kritēriju pensiju pārvaldnieka izvēlē ir minējuši drošību un uzticamību (27% gadījumu), bet katram desmitajam svarīgs ir prognozētais peļņas līmenis un pensiju plāna iedalījumu struktūras (13%). Jāatzīmē, ka daudz biežāk dažādu pensiju plānu piedāvājumā iedziļinās tie cilvēki, kuri pensiju 2. līmeņa uzkrājumus uztver kā savu naudu.

Domā par ilgtspēju

Salīdzinoši augsts ir to cilvēku īpatsvars, kuriem ir svarīgi, lai viņu pensiju 2. līmeņa plānu līdzekļus ieguldītu ilgtspējīgos uzņēmumos (57% respondentu). Runa ir par pensiju kapitāla ieguldīšanu uzņēmumos, kas rūpējas par ietekmi uz vidi, darbinieku un sabiedrības sociālo labklājību, kā arī ievēro augstus uzņēmuma pārvaldīšanas standartus.

Jautājumā par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu tālāko ieguldīšanu ilgtspējīgos uzņēmumos, īpašu atbildību demonstrē tie cilvēki, kuri rūpīgi seko līdzi savu uzkrājumu dinamikai (aspekts svarīgs 76%; izvēloties pārvaldītāju uzmanību tam pievērsuši 42%).

Par mantošanu zina, bet nerīkojas

Lai arī 82% cilvēku ir informēti par iespēju savus pensiju 2. līmeņa uzkrājumus atstāt mantojumā, praktiskus soļus šajā virzienā spērusi vien maza daļa. Kā liecina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) dati, līdz 1. septembrim izvēli ir izdarījuši 135,2 tūkstoši personu jeb 10% no visiem pensiju 2.līmeņa krājējiem.

“No šī gada, ikviens pensiju 2. līmeņa dalībnieks, kurš vēl nav pieprasījis vecuma pensiju, var izvēlēties, kā izmantot viņa pensiju 2. līmenī uzkrāto kapitālu - nodot mantojumā, pievienot citas personas pensiju 2. līmeņa kapitālam, vai atstāt valstij, ieskaitot valsts pensiju speciālajā budžetā. Taču iedzīvotāju aktivitāte ir pārsteidzoši zema. Pensiju 2.līmenis ir reāls uzkrājums, ko veidojam pēc noklusējuma principa, jo ik mēnesi šajā uzkrājumā tiek ieskaitīti 6% no iedzīvotāju algas. Tāpēc nezināt un nerīkoties ir teju bezatbildīga rīcība. Mums būtu jāiemācās kā sabiedrībai un jāmotivē ikvienam sakārtot savas finanses, gluži kā sakārtojam savu drēbju skapi,”

– atzīmē Pēteris Stepiņš.


RU:
Исследование Swedbank: существенно возрастает доверие ко 2-му пенсионному уровню

Papildu informācijai:

Jānis Krops
Swedbank Mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381;
janis.krops@swedbank.lv

 


¹ Iedzīvotāju aptauja veikta 2020. gada septembrī, sadarbībā ar “Snapshots”, izvaicājot 771 respondentu Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.

Biedri

Asociētie biedri