Vecumdienās cilvēki cer būt sociāli aktīvi un paredz, ka visticamāk nāksies turpināt strādāt arī pensijas vecumā, lai segtu visus izdevumus. Tāpēc arvien vairāk iedzīvotāju jau šobrīd veido uzkrājumus vecumdienām, jo vēlamais pensijas apmērs ir vismaz 75% no tagadējiem ienākumiem jeb vairāk nekā 1100 eiro mēnesī. Šis ir dažu būtiskāko atziņu kopsavilkums no Swedbank pētījuma[1] par darbspējīgo iedzīvotāju viedokli par savām vecumdienām, ienākumiem un dzīves līmeni.

Kopumā vairāk nekā trešdaļa (34%) nākotnē sevi redz kā sociāli aktīvus cilvēkus, kuri izbauda visu to, kam šobrīd neatliek laika. Turklāt pēdējo trīs gadu laikā iedzīvotāji šajā ziņā kļuvuši daudz optimistiskāki – redzējums par sevi kā sociāli aktīvu cilvēku kopš 2018. gada ir pieaudzis par 12 procentpunktiem. Vēlmi būt sociāli aktīviem apliecina arī skats par darba gaitu turpināšanu. Tā 28% cilvēku uzskata, ka vecumdienās turpinās strādāt paši savam priekam, bet 27% domā, ka nāksies strādāt, lai nosegtu visus izdevumus. Taču salīdzinoši liels respondentu skaits (28%) domā, ka zemu ienākumu dēļ  vecumdienās nāksies dzīvot pieticīgi. Visaugstākais “pesimisma” procents attiecībā uz ienākumiem vecumdienās ir iedzīvotājiem no 50 līdz 64 gadiem (tā uzskata 35%), bet lielākais optimisms valda tā saucamās tūkstošgades paaudzes vidū (21 – 34 gadi).

Vēlamā pensija: vismaz 75% no esošajiem ienākumiem

Atbildot uz jautājumu par optimālo pensijas apmēru, 51% respondentu uzskata, ka pensijai būtu jābūt vismaz 75% no esošajiem ienākumiem, bet gandrīz trešdaļa (27%) cilvēku sacījuši, ka pensijas vecumā vēlētos saņemt vairāk, nekā šobrīd. Pensijas apmēru no 800 līdz 1200 eiro minējuši 31% cilvēku, bet 28% respondentu uzskata, ka pensijas apmēram būtu jābūt lielākam par 1200 eiro. Vidējais vēlamais pensijas apmērs, kas iedzīvotājiem šķistu pietiekams, ir 1110 eiro. 

Pieaug krājēju skaits

Novērtējot to, kā cilvēki gatavojas aktīvām un piepildītām vecumdienām, redzams, ka pēdējos gados ir pieaudzis uzkrājumu veidotāju skaits. Šādus uzkrājumus (neatkarīgi no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām) veido 54% respondentu. Visbiežāk (28%) cilvēki regulāri veic iemaksas pensiju 3. līmenī, bet 20% norādījuši, ka viņu uzkrājums būs nekustamais īpašums. Tikai 23% respondentu norādījuši, ka nekādus uzkrājumus neveido un pilnībā paļaujas uz valsts pensiju (kopš 2018. gada šis rādītājs sarucis par 16 procentpunktiem).

Zīmīgi, ka vairāk nekā puse (55%) cilvēku ir pārliecināti, ka pilnvērtīgām vecumdienām ir iespējams sakrāt, un vairāk nekā trešdaļa cilvēku domā, ka optimālais krāšanas laiks ir 20 līdz 30 gadi.

“Pētījums apliecina pozitīvu tendenci, ka pieaug iedzīvotāju izpratne par saikni starp dzīves kvalitāti vecumdienās un uzkrājumu veidošanu jau tagad. Tiesa, aizvien izplatīts ir salīdzinoši “rožains” skats uz potenciālajiem ienākumiem pensijas vecumā, jo nodrošināt 75% un lielāku pensiju no pašreizējiem ienākumiem bez uzkrājumu veidošanas, daudziem būs grūti. Swedbank dati rāda, ka šobrīd jau vairāk nekā 175 tūkstoši iedzīvotāju veido uzkrājumu vecumdienām, taču uzkrājumus pensiju fondā joprojām sāk veidot iedzīvotāji, kuriem pensijas vecums ir salīdzinoši tuvu - vidējais privātās pensijas krājējs šobrīd ir 47 gadu vecs. Taču laikam uzkrājumu veidošanā ir izšķiroša nozīme: jo ātrāk sāk krāt, jo vairāk iespējams ļaut sakrātajam pelnīt pensijas kapitālu. Proti, gados jaunajiem ir visas iespējas ar salīdzinoši nelielām ikmēneša iemaksām nodrošināt savu nākotni, bet viņi nereti nezina vai nesaprot, cik tas ir svarīgi. Savukārt esot tuvu jau pensijas vecumam, ir skaidra nepieciešamība, bet iespēja īsā laikā izveidot nepieciešamo uzkrājumu ir ļoti ierobežota,”

komentējot pētījuma rezultātus, norāda Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības vadītājs.

Arī Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks atzīmē:

“Valsts pensiju sistēma ir veidota tā, lai tā darbotos ilgtermiņā. Sistēmas stabilitātes riski ir sadalīti starp trīs pensiju sistēmas līmeņiem. Dalībai privātajos pensiju fondos ir noteiktas priekšrocības, jo jau no 55 gadu vecuma var saņemt visu uzkrāto papildpensijas kapitālu vai arī turpināt dalību un saņemt kapitālu pa daļām. Uzkrātais kapitāls ir privātpersonas īpašums neatkarīgi no tā, kas veicis iemaksas, turklāt to iespējams mantot. Ir noteikti arī nodokļa atvieglojumi. Piedaloties visos trīs pensiju sistēmas līmeņos, ir lielākas iespējas nodrošināt pietiekamus ienākumus vecumdienās. Visi trīs līmeņi, savstarpēji izlīdzinot dažādus riskus, viens otru atbalsta ceļā uz šo kopējo mērķi.”

Gatavi strādāt arī pensijas vecumā

Vairāk nekā divas trešdaļas cilvēku labprāt strādātu arī pensijas vecumā (71%). Visvairāk cilvēkus motivē turpināt darbu tas, ka tā viņi saglabātu sociālos kontaktus un būtu apritē (36%). Tiesa, savas darba gaitas viņi redz kā nepilna laika darbu. Kā otrs nozīmīgākais motivācijas faktors ir nepieciešamība pēc papildu līdzekļiem (20%), bet trešais ir apmierinātība ar esošo darbu (18%). 

Savukārt, runājot par pensionēšanās vecumu, 61% cilvēku gribētu doties pensijā pirms 65 gadu vecuma un tikai 15% cilvēku šķiet, ka pašlaik noteiktais pensionēšanās vecums ir optimāls.

Prioritātes: ceļošana un veselība

Ceļošana (65%) un veselības aprūpe (50%) ir divas galvenās pozīcijas, kam iedzīvotāji vēlētos tērēt pensijas līdzekļus. Salīdzinoši liela daļa gribētu atļauties arī tēriņus savu bērnu un mazbērnu vajadzībām, kultūras un atpūtas pasākumiem, kā arī savam hobijam. Salīdzinot ar 2018. gadu, ir pieaugusi cilvēku vēlme vecumdienās vairāk līdzekļu atvēlēt pašiem sev – skaistumkopšanai un labsajūtai, kā arī veselībai un kultūras baudīšanai.

Savukārt, novērtējot to, kādām vajadzībām naudas visticamāk pietiks, kā piecas galvenās izdevumu pozīcijas pētījumā tika minētas veselības aprūpe (63%), tēriņi bērniem un mazbērniem (43%), kultūras pasākumi un atpūta (40%), ceļojumi (38%), kā arī dažādi pasākumi ģimenes un draugu lokā (37%). Interesanti, ka pēdējo gadu laikā pieaugusi pārliecība, ka vecumdienās pietiks naudas skaistumkopšanai, sportam un mājokļa labiekārtošanai.

 

RUS: Исследование Swedbank: люди на пенсии хотят не менее 1110 евро

 

Papildu informācija:
Jānis Krops
Swedbank mediju attiecību vadītājs
Tālr.: 67444560, 26880381
janis.krops@swedbank.lv

 

 

 

[1] Pētījums par pensiju uzkrājumiem tika veikts šā gada novembrī sadarbībā ar Snapshots, aptaujājot 758 cilvēkus darbspējīgā vecumā visā Latvijā.

Biedri

Asociētie biedri