Atbilstoši izmaiņām Kredītiestāžu likumā par valsts valodas lietojumu finanšu pakalpojumu sniegšanā Latvijā Finanšu nozares asociācija (turpmāk – FNA) sadarbībā ar Valsts valodas centru ir sagatavojusi praktiskas vadlīnijas, lai skaidri un saprotami interpretētu likumā noteiktās prasības un sniegtu atbalstu bankām to ieviešanā ikdienas praksē.

Šī gada 11. jūlijā stājās spēkā regulējums, kas paredz klientu tiesības saņemt visus finanšu pakalpojumus latviešu valodā. Tas attiecas gan uz ikdienas pakalpojumiem, līgumiem un noteikumiem, gan informācijas pieejamību digitālajās platformās, tostarp mobilajās lietotnēs, klientu apkalpošanu filiālēs, kā arī zvanu centros un citos saziņas kanālos.

Vienlaikus regulējums nosaka iespēju klientam un kredītiestādei vienoties par citas Eiropas Savienības vai kandidātvalsts oficiālās valodas lietošanu, ja abām pusēm tas ir pieņemami un banka ir spējīga to nodrošināt. Savukārt trešo valstu valodas, piemēram, krievu valoda, bankām nebūs noteikta kā izvēles iespēja, un to lietošana pieļaujama tikai individuālā saziņā (saruna, telefona zvans, bet ne dokumenti, mājaslapas, bilingvāli bukleti), ja banka to spēj nodrošināt. Vienlaikus Ukrainas civiliedzīvotāju apkalpošanas gadījumā oficiālajos dokumentos un digitālajās saskarnēs var izmantot ukraiņu valodu. Vadlīnijās skaidrots, ko bankas drīkst un ko nedrīkst. Piemēram, turpmāk pakalpojumi netiks reklamēti trešo valstu valodās, kā arī šīs valodas netiks izmantotas digitālajā saturā vai dokumentos, kas paredzēti klientiem Latvijā.

Tajā pašā laikā tiek minēti praktiski piemēri, kuros starptautiska pakalpojuma raksturs, piemēram, specifiski starpbanku līgumi, pieļauj angļu valodas lietošanu bez nepieciešamības veidot tulkojumu.

Vadlīnijās īpaša uzmanība pievērsta tam, lai sniegtu atbalstu bankām labāk orientēties situācijās, kurās klienti vēlas turpināt saziņu valodā, kas nav latviešu. Skaidrots, ka tas nav uzskatāms par tiesību pārkāpumu, ja banka šādu iespēju nenodrošina.

Regulējuma ieviešanai bankām ir noteikts pārejas periods, un tām jāpielāgo savas sistēmas, procedūras un materiāli, lai nodrošinātu pilnīgu atbilstību prasībām līdz 2026. gada 30. septembrim.

Līgumi, kas tikuši noslēgti līdz šim, piemēram, krievu valodā, var palikt spēkā, bet jebkādi to grozījumi, ievērojot jauno kārtību, turpmāk jau būs jāveic latviešu valodā vai kādā no citām regulējumā noteiktajām valodām.

FNA norāda, ka šīs vadlīnijas ir svarīgs instruments, lai nodrošinātu vienotu izpratni un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem klientiem, kā arī sekmētu kvalitatīvu valsts valodas lietojumu finanšu sektorā.

Vienlaikus FNA uzsver, ka likumdevējam šāds pienākums par valsts valodas lietojumu būtu jānosaka visiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, nevis tikai šauri banku nozarei.

Saeimā vēl izskatīšanā ir likumprojekts par analogu prasību attiecināšanu uz maksājumu iestādēm un elektroniskās naudas iestādēm, kas arī sniedz maksājumu pakalpojumus. FNA sagaida, ka līdzīga prasība tiks noteikta arī nebanku kreditētājiem, jo viņi sniedz līdzīgu pakalpojumu, bet šobrīd prasība neizmantot krievu valodu nav noteikta.

Vadlīnijas pieejamas FNA mājaslapā šeit.