Aktīvā ceļojumu sezona kļuvusi par labvēlīgu laiku arī krāpniekiem. Banka Citadele novērojusi, ka arvien biežāk iedzīvotāji saņem viltus ziņojumus par naktsmītņu rezervācijām, kurās tiek aicināts steidzami apstiprināt vai veikt maksājumu. Uzticoties šķietami autentiskajai informācijai, cilvēki paši apstiprina maksājumus, un nauda nonāk krāpnieku rīcībā. 

No maija vērojams straujš krāpniecisko darījumu skaita pieaugums – salīdzinājumā ar aprīli tas palielinājās vairāk nekā trīs reizes, bet jūnijā sasniedza augstāko līmeni šogad. Pieaug ne tikai krāpniecisko darījumu skaits, bet arī izkrāptās naudas apjoms – jūnijā viena krāpnieciska darījuma vidējā summa bija par 17 % lielāka nekā gada sākumā. 

“Šī krāpšanas shēma ir īpaši bīstama, jo cilvēks pats autorizē maksājumu. Krāpnieki neiegūst kartes datus, bet gan panāk, ka pats klients apstiprina naudas pārskaitījumu vai pirkumu, domājot, ka maksā par savu rezervāciju,” skaidro bankas Citadele Krāpšanas novēršanas daļas vadītāja Līga Everte. 

Krāpnieki izmanto īstus rezervācijas datus 

Parasti krāpnieki nosūta e-pastu vai ziņu saziņas lietotnē, kurā redzama informācija par konkrēto rezervāciju – naktsmītnes nosaukums, uzturēšanās datumi vai cita informācija, kas rada pārliecību, ka ziņojums ir īsts. Ziņojumā tiek norādīts, ka rezervācija steidzami jāapstiprina vai jāveic papildu maksājums, citādi rezervācija tikšot atcelta. Ziņojumam pievienota saite, kas ved uz krāpnieku sagatavotu maksājuma lapu. Atverot saiti, cilvēks pats apstiprina maksājumu ar bankas karti vai digitālo maku, piemēram, Apple Pay vai Google Pay. Rezultātā nauda nonāk krāpnieku rīcībā. “Šī krāpniecības shēma var skart ikvienu ceļotāju neatkarīgi no tā, vai rezervācija veikta Latvijā vai ārvalstīs,” uzsver Līga Everte. 

Kā atpazīt krāpšanu? 

Krāpniecisku ziņojumu visbiežāk var atpazīt pēc vairākām pazīmēm. Tajos parasti tiek radīta steidzamības sajūta, mudinot nekavējoties veikt maksājumu, lai it kā nezaudētu rezervāciju. Bieži vien ziņojumā iekļautā saite ved uz nepazīstamu vai izkropļotu interneta adresi, pieprasītā maksājuma summa atšķiras no rezervācijā norādītās, bet pats ziņojums nosūtīts no aizdomīga vai ārvalstu tālruņa numura. Par krāpšanu var liecināt arī valodas un gramatikas kļūdas tekstā, tomēr, izmantojot mākslīgo intelektu, krāpnieku ziņas var būt arī bez kļūdām. 

Ja rodas kaut mazākās šaubas par saņemtā ziņojuma autentiskumu, eksperte aicina nesteigties ar maksājuma veikšanu un vispirms sazināties ar naktsmītni vai rezervācijas pakalpojuma sniedzēju, izmantojot tikai oficiālos saziņas kanālus. 

Ko darīt, ja maksājums jau veikts? 

Ja cilvēks saprot, ka apstiprinājis krāpniecisku maksājumu, jārīkojas nekavējoties. Vispirms jāsazinās ar banku un jāinformē par notikušo. Tāpat ieteicams sazināties ar tirgotāju vai maksājuma saņēmēju, kura nosaukums redzams konta izrakstā. Ja maksājums veikts par interneta pasūtījumu, pastāv iespēja to apturēt, kamēr pasūtījums vēl nav izpildīts. Savukārt aizdomīgais sūtītājs jābloķē un par to jāziņo attiecīgajai saziņas platformai. 

Pieci padomi drošai naktsmītņu rezervēšanai 

• Neveikt maksājumus, izmantojot saites, kas nosūtītas e-pastā vai ziņapmaiņas lietot-nēs. 

• Rūpīgi pārbaudīt interneta adresi pirms maksājuma veikšanas. 

• Jāpārbauda rezervācijas nosacījumus. Ja maksājuma pieprasījums saņemts pirms re-zervācijā norādītā maksājuma datuma, neapstiprināt to un sazināties ar naktsmītni. 

• Jebkuru negaidītu maksājuma pieprasījumu pārbaudīt, sazinoties ar naktsmītni pa ofi-ciālajiem saziņas kanāliem. 

• Nesteigties – krāpnieki gandrīz vienmēr cenšas radīt steidzamības sajūtu. 

“Ceļojuma rezervācija pati par sevi nav risks. Risks rodas brīdī, kad cilvēks steigā notic sa-ņemtajai ziņai un veic maksājumu ārpus ierastās rezervēšanas vides. Dažas minūtes, kas veltītas informācijas pārbaudei, var pasargāt no būtiskiem finansiāliem zaudējumiem,” uzsver Līga Everte.