Ģeopolitiskā nenoteiktība un globālie riski likuši Latvijas uzņēmumiem pārskatīt piegādes ķēdes un stiprināt to noturību. Kā liecina OP Corporate Bank plc uzņēmēju aptauja*, 40 % Latvijas vidējo un lielo uzņēmumu dažādo piegādātāju loku, lai mazinātu riskus, savukārt gandrīz katrs ceturtais (24 %) veido lielākus rezerves krājumus, lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību iespējamu piegādes traucējumu gadījumā.
Papildus piegādātāju diversifikācijai un rezerves krājumu veidošanai uzņēmumi pārskata arī citus piegādes ķēžu pārvaldības aspektus. Gandrīz trešdaļa (31 %) uzņēmumu norāda, ka izmaksu svārstību dēļ pielāgo preču vai pakalpojumu cenas. Vienlaikus 23 % uzņēmumu stiprina iekšējās kontroles procesus. Tas norāda, ka uzņēmumi piegādes ķēžu noturību stiprina ne tikai pārskatot piegādātāju loku un krājumu politiku, bet arī pielāgojot cenu politiku un pilnveidojot iekšējās pārvaldības procesus.
“Pēdējo gadu krīzes ir būtiski mainījušas daudzu uzņēmumu skatījumu uz piegādes ķēžu pārvaldību. Covid-19 pandēmija izgaismoja garu piegādes ķēžu ievainojamību, savukārt Krievijas iebrukums Ukrainā lika daudziem Latvijas uzņēmumiem pārskatīt līdzšinējo piegādātāju loku un meklēt alternatīvus piegādes avotus. Arī tirdzniecības tarifi un ģeopolitiskā spriedze Tuvajos Austrumos apliecina, ka uzņēmumiem jāspēj ātri pielāgoties piegādes traucējumiem,” skaidro Elmārs Prikšāns, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs.
“Piegādātāju diversifikācija šodien vairs nav tikai izmaksu un iepirkumu jautājums – tā ir uzņēmuma risku pārvaldības stratēģija. Vienlaikus arvien lielāka nozīme ir arī ģeogrāfiski tuvāku un elastīgāku piegādes ķēžu veidošanai. Jo daudzveidīgāks, elastīgāks un ģeogrāfiski sabalansētāks piegādātāju tīkls, jo lielāka uzņēmuma spēja turpināt darbu arī neparedzētu satricinājumu laikā,” turpina E. Prikšāns.
Vienlaikus 26 % aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka, neskatoties uz globālajiem un ģeopolitiskajiem riskiem, viņi nav mainījuši piegādes ķēžu stratēģiju.
“Lai gan daļa uzņēmumu līdz šim nav saskārušies ar būtiskiem piegādes traucējumiem, pašreizējā ģeopolitiskā vide liecina, ka piegādes ķēžu noturība kļūst par arvien svarīgāku stratēģisku jautājumu. Uzņēmumiem ir vērts regulāri izvērtēt savu atkarību no atsevišķiem piegādātājiem, tirgiem un transporta maršrutiem,” norāda E. Prikšāns.
Atšķirīgas tendences Baltijas valstu pieejās
Baltijas valstu uzņēmumu pieeja piegādes ķēžu pārvaldībai atšķiras. Lietuvas uzņēmumi ievērojami aktīvāk nekā Latvijas un Igaunijas uzņēmumi īsteno dažādus piegādes ķēžu noturības pasākumus – 69 % dažādo piegādātājus, 75 % izmaksu svārstību dēļ pielāgo preču vai pakalpojumu cenas, bet vairāk nekā puse stiprina iekšējās kontroles procesus un pielāgojas ilgtspējas prasībām. Savukārt Igaunijā lielākais uzsvars likts uz piegādes ķēžu pielāgošanu ilgtspējas un ESG prasībām (47 %). Aptuveni ceturtā daļa uzņēmumu Latvijā (26 %) un Igaunijā (27 %) norāda, ka piegādes ķēžu stratēģiju nav mainījuši, kamēr Lietuvā tādu ir tikai 7 %.
*Aptauju pēc OP Corporate Bank pasūtījuma veica Lietuvas tirgus pētījumu un komunikācijas zinātņu institūts KOG Institute for Marketing and Communications Sciences, 2026. gada aprīlī aptaujājot vairāk nekā 300 vidējo un lielo uzņēmumu pārstāvjus Baltijā.
