Lielākā daļa bērnu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā saņem kabatas naudu, un tās apjoms līdz ar bērna vecumu pieaug. Tomēr jaunākais SEB bankas pētījums* atklāj pretrunu – kamēr bērnu finanses kļūst arvien digitālākas, daudzi vecāki kabatas naudu joprojām piešķir bez noteiktas sistēmas un bieži vien neseko līdzi bērnu tēriņiem, neizmantojot tehnoloģiju iespējas. 

Nauda “pēc pieprasījuma”, nevis pēc plāna 

Kabatas nauda Baltijas valstīs kļuvusi par ikdienas normu. Latvijā to saņem 91% bērnu, Lietuvā – 89%, bet Igaunijā – 92%. 

Lietuvas vecāki izceļas ar dāsnāku atbalstu: bērni tur mēnesī vidēji saņem 45 eiro, kamēr Latvijā un Igaunijā vidējā kabatas naudas summa ir ap 35 eiro. Lietuvā arī biežāk sastopamas lielākas summas – katrs piektais bērns saņem no 50 līdz 100 eiro mēnesī, bet gandrīz katrs desmitais saņem vairāk nekā 100 eiro. Visbiežāk piešķirtā kabatas naudas summa Lietuvā ir no 20 līdz 50 eiro mēnesī, savukārt Latvijā un Igaunijā bērni visbiežāk saņem līdz 20 eiro mēnesī. Pusaudžu vecumā kabatas naudas apmērs visās valstīs ievērojami pieaug. 

Aptaujas dati rāda, ka viena no izteiktākajām tendencēm Baltijā ir kabatas naudas piešķiršana pēc nepieciešamības, nevis pēc iepriekš noteikta grafika. Latvijā tā rīkojas 42% vecāku, Lietuvā – 41%, bet Igaunijā – pat 56%. 

SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska brīdina, ka tas var apgrūtināt bērnu iespējas mācīties plānot savu budžetu un pārvaldīt naudu līdz nākamajai reizei, kad tā tiek saņemta. 

“Kabatas nauda pēc iepriekš izrunātiem nosacījumiem nav tikai “naudas iedošana” – tā ir pirmā praktiskā pieredze budžeta plānošanā. Ja bērns zina, ka noteiktā dienā saņems konkrētu summu, viņš mācās pieņemt lēmumus – tērēt uzreiz, sadalīt vairākām dienām vai atlikt lielākam mērķim. Savukārt nauda “pēc pieprasījuma” šo mācību procesu būtiski vājina – bērnam vairs nav jādomā par sekām, jo vienmēr pastāv iespēja paprasīt vēl. Konsekventi nosacījumi palīdz bērnam saprast, ka nauda nav neierobežots resurss, un veido veselīgu attieksmi pret finansēm jau agrā vecumā. Tieši prasme plānot savus tēriņus līdz nākamajai reizei, kad nauda tiek piešķirta, vēlāk kļūst par pamatu atbildīgai finanšu uzvedībai pieaugušo dzīvē,” skaidro Linda Šablinska. 

Pirmā bankas karte jau sākumskolā, taču trešdaļa vecāku joprojām dod tikai skaidru naudu 

Neraugoties uz to, ka lielākajai daļai bērnu Latvijā (73%) un Igaunijā (79%), kā arī pusei bērnu Lietuvā (51%) jau ir savs bankas konts un maksājumu karte, aptuveni trešdaļa vecāku joprojām priekšroku dod skaidrai naudai. Pārējie vai nu pārskaita kabatas naudu bērniem uz bankas kontu, vai arī daļu dod skaidrā naudā un daļu pārskaita uz kontu. 

Visagrāk pie savas kartes tiek bērni Igaunijā – tur lielākajai daļai (61%) pirmā bankas karte parādās vecumā līdz 10 gadiem. Līdzīga situācija ir arī Latvijā – vairāk nekā puse bērnu (54%) tiek pie pirmās kartes vēl līdz 10 gadu vecumam. Lietuvā bērni pie savas pirmās maksājumu kartes tiek vēlāk – 55% to saņem 11–14 gadu vecumā. 

Vecāki, kuri izvēlas digitālos maksājumus, visbiežāk to skaidro ar ērtību un drošību: 72% norāda, ka pārskaitījumi ļauj iedot naudu bērnam ātri, 54% uzskata, ka tā ir vieglāk kontrolēt bērna finanšu līdzekļus, bet 47% atzīst, ka šādi ir vienkāršāk sekot līdzi tēriņiem. 

Gandrīz ceturtā daļa Latvijas vecāku bērnu tēriņiem neseko 

Tomēr, neskatoties uz to, ka digitālie risinājumi vecākiem ļauj ērti sekot līdzi bērna finanšu aktivitātēm, ievērojama daļa šo iespēju neizmanto. Latvijā 23% vecāku vispār neseko līdzi bērna finanšu situācijai un tēriņiem. Kaimiņvalstīs šī tendence ir vēl izteiktāka – Lietuvā bērnu finansēm neseko 37% vecāku, bet Igaunijā – 27%. Vienlaikus tikai puse Latvijas vecāku ir pārliecināti, ka viņu bērns patstāvīgi prot saplānot savus izdevumus, bet 42% bērna finanšu zināšanas vērtē kā vājas. 

“Bankas karte vai lietotne ir lielisks instruments, bet tā pati par sevi nemāca bērnam finanšu gudrību. Tehnoloģijas atvieglo darījumus, bet izpratne par naudu veidojas ģimenē. Skaidri izrunāti finanšu pamatprincipi nozīmē paskaidrot bērnam vienkāršas lietas: no kurienes nauda rodas, kāpēc nevajadzētu iztērēt visu uzreiz, kāpēc ir vērts krāt un kā atšķirt vēlmes no vajadzībām. Digitālajā vidē tas ir īpaši svarīgi, jo nauda nav fiziski redzama – tā “pazūd” ar vienu klikšķi. Vecākiem ir iespēja šo padarīt par kopīgu mācību procesu – pārrunāt pirkumus, kopā nospraust mērķus un regulāri apskatīt konta atlikumu. Labs princips ir nevis kontrolēt, bet iesaistīties. Jo bērns vislabāk iemācās nevis no aizliegumiem, bet no pieredzes un sarunām,” atgādina Linda Šablinska. 

*Baltijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada maijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 3020 respondenti, kuriem ir bērni vecumā no 7 līdz 17 gadiem.