Eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī uzrādīja negaidīti spēcīgu izaugsmi, kas būtiski pārsniedza analītiķu prognozes un apliecināja ekonomiskās aktivitātes noturību visā reģionā. Jūlijā eirozonas inflācija nedaudz paātrinājās līdz 2,9 %, ko galvenokārt veicināja energoresursu cenu kāpums un noturīgs pamatinflācijas spiediens, savukārt pārtikas cenu pieaugums turpināja mazināties. Tikmēr ASV ekonomika šī gada otrajā ceturksnī turpināja augt, taču nedaudz lēnāk, nekā prognozēts, uzsver bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
ASV ekonomika turpina augt
ASV ekonomikas izlaide otrajā ceturksnī pieauga par 1,5 % anualizētā izteiksmē jeb 0,4 % ceturkšņa griezumā, uzrādot nedaudz vājāku rezultātu, nekā tika prognozēts. Mājsaimniecību patēriņš atguvās pēc atslābuma iepriekšējā ceturksnī, augot par 3,2 % anualizētā izteiksmē. Savukārt ražotāju un tirgotāju krājumu samazināšana, vājāka preču eksporta dinamika un mazāki valdības izdevumi kavēja izaugsmi. Tikmēr turpināja strauji pieaugt ar mākslīgo intelektu saistītās uzņēmumu investīcijas, turklāt pirmo reizi pusotra gada laikā auga arī investīcijas mājokļu segmentā. Mājsaimniecību ienākumi turpināja pieaugt, taču iedzīvotāji krāja arvien mazāk, lai segtu lielākus izdevumus degvielai. Vienlaikus mājsaimniecību uzkrājumu līmenis 2. ceturksnī noslīdēja zem 3 % no rīcībā esošajiem ienākumiem. Gada griezumā ASV ekonomika pieauga par 2,1 %.
Līdztekus privātajam pieprasījumam investīcijas IT aprīkojumā un intelektuālajā īpašumā turpināja uzturēt ASV IKP izaugsmi arī gada griezumā, lai gan daļu no pozitīvās ietekmes mazināja attiecīgo preču imports. ASV izaugsmes prognozes kopš jūlija sākuma ir nedaudz uzlabojušās, proti, saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm ASV IKP 2026. gadā varētu pieaugt par 2,2 %, bet 2027. gadā – par 2,1 %. Jāņem vērā, ka pirms ASV un Irānas konflikta sākuma šogad tika prognozēta 2,5 % izaugsme.
Eirozona pārsteidz ar spēcīgāku izaugsmi
Eirozonas ekonomikas izlaide otrajā ceturksnī pieauga par 0,4 %. Eirozonā otrā ceturkšņa ekonomikas izaugsmes rādītāji ievērojami pārsniedza analītiķu prognozes un, sekojot labajiem uzņēmēju noskaņojuma rādītājiem, turpināja pozitīvo pārsteigumu sēriju. Visas eirozonas valstis, kas publiskojušas IKP datus, ziņoja par izaugsmi otrajā ceturksnī. Pieaugumu uzrādīja arī svārstīgais Īrijas iekšzemes kopprodukts, kas iepriekšējos divos ceturkšņos bija strauji sarucis, bremzējot kopējo eirozonas izaugsmi. Eirozonas ekonomikas gada izaugsme otrajā ceturksnī paātrinājās līdz 1 % salīdzinājumā ar 0,5 % pirmajā ceturksnī, taču joprojām bija zemāka nekā iepriekšējā gadā. Vācijas IKP otrajā ceturksnī pieauga par 0,2 %, savukārt gada griezumā ekonomikas izaugsme paātrinājās līdz 0,9 %, sasniedzot straujāko kāpumu kopš 2022. gada. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm eirozonas ekonomika 2026. gadā varētu pieaugt par 0,6 %, bet 2027. gadā izaugsme varētu paātrināties līdz 1,2 %.
Naftas cenu kāpums uztur inflācijas spiedienu
Jūlijā eirozonas gada inflācija palielinājās līdz 2,9 % salīdzinājumā ar 2,8 % jūnijā. Nelielo inflācijas paātrinājumu galvenokārt noteica straujāks energoresursu cenu kāpums un pamatinflācijas pieaugums līdz 2,5 % no 2,4 % jūnijā. ASV un Irānas pamiera izjukšana jūlija sākumā un atkārtota Hormuza šauruma slēgšana izraisīja jaunu naftas cenu kāpuma vilni. Lai gan Brent markas naftas vidējā cena eiro izteiksmē jūlijā bija tuvu jūnija vidējam līmenim, kopš jūnija beigām naftas cenas kopumā pieauga par vairāk nekā 20 %. Arī dabasgāzes cenas turpināja pieaugt. Turklāt, ja ģeopolitiskā situācija tuvākajā laikā neuzlabosies, tas varētu uzturēt paaugstinātu inflāciju eirozonā arī nākamajos mēnešos. Vienlaikus pārtikas cenu pieaugums turpināja mazināties un jūlijā sasniedza 1,2 % gada griezumā, kas ir zemākais līmenis kopš 2021. gada vidus. Saskaņā ar Bloomberg aptaujāto analītiķu prognozēm inflācija eirozonā līdz gada beigām varētu saglabāties tuvu 3 %, bet nākamgad samazināties līdz 2,2 %.
Tirgus arvien vairāk gaida nākamo likmju paaugstinājumu
ASV Federālo rezervju sistēma jūlija sēdē atstāja bāzes procentu likmi nemainīgu 3,5 % līdz 3,75 % diapazonā. Līdzīgi kā iepriekšējā sanāksmē jaunais FRS vadītājs Kevins Voršs savos komentāros bija piesardzīgs, norādot, ka finanšu tirgi kopš iepriekšējās sēdes jau paveikuši daļu no centrālās bankas darba. Fjučeru cenas sāka atspoguļot papildu procentu likmju paaugstinājumu par 0,25 procentpunktiem tuvāko 12 mēnešu laikā, bet ASV valdības obligāciju ienesīgumi pieauga visos termiņos. Trīs no 12 FRS locekļiem ar balsstiesībām jau šajā sēdē balsoja par procentu likmju paaugstināšanu. Balstoties uz fjučeru tirgus cenām, investori pašlaik prognozē, ka FRS varētu paaugstināt dolāra likmes divas reizes par 0,25 procentpunktiem, pirmo soli sagaidot šā gada septembrī vai oktobrī. Tirgus dalībnieku prognozes liecina, ka ASV bāzes procentu likme nākamajos gados varētu stabilizēties 4 % līdz 4,25 % diapazonā.
