Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kreditēšanu un investīciju piesaisti, Finanšu nozares asociācija aicina jaunās valdības deklarācijā iekļaut septiņus konkrētus rīcības virzienus. To vidū – no 2027. gada atcelt banku solidaritātes iemaksu un samazināt kapitāla pieauguma nodokli, attīstīt kapitāla tirgu, mazināt pārmērīgu regulatīvo slogu un veicināt konkurenci finanšu sektorā.

Asociācija aicina vienlaikus stiprināt iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumu veidošanu, paplašināt kreditēšanas iespējas, uzlabot finanšu sistēmas noturību krīzes situācijās un pastiprināt finanšu krāpšanas apkarošanu. Finanšu nozares asociācija ir gatava līdzdarboties šo priekšlikumu īstenošanā, lai kopīgi veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību.

Finanšu nozares asociācija jaunās valdības deklarācijai aicina iekļaut šādas apņemšanās:

1. Veicināt kreditēšanu, mazinot nodokļu slogu aizņēmējiem. Jau no 2027. gada atcelt banku Solidaritātes iemaksu. Lai gan nodokli maksā bankas, tā izmaksas var atspoguļoties augstākās aizdevumu procentu likmēs un līdz ar to sadārdzināt finansējumu kredītņēmējiem. Turklāt nodokļa saglabāšana līdz 2027. gada beigām mazina Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē, jo Igaunijā un Lietuvā šādas iemaksas nav. Jāņem vērā, ka kredītiestādes katru gadu nomaksā arī uzņēmumu ienākuma nodokli 20% apmērā no iepriekšējā pārskata gada peļņas, neatkarīgi no tā, vai peļņa tiek vai netiek sadalīta dividendēs. 

2. Veicināt iedzīvotāju ilgtermiņa uzkrājumus, lai tie vairotu labklājību un nodrošinātu pārtikušākas vecumdienas. Jau no 2027. gada samazināt kapitāla pieauguma nodokļa likmi vismaz līdz iepriekšējai likmei – 20%. Saglabāt iespēju pensiju 3. līmenī ar nodokļu atvieglojumu ieguldīt līdz 10% no gada ienākumiem un palielināt maksimālo ieguldījumu apjomu, kas iespējams ar šo atvieglojumu. Saglabāt pensiju 2. līmeni, vienlaikus nodrošinot cilvēkiem plašākas izvēles iespējas, kā rīkoties ar uzkrāto kapitālu, sasniedzot pensijas vecumu. 

3. Atvieglot jaunu investīciju piesaisti, attīstot Latvijas kapitāla tirgu. Finansēt Latvijas lielāko valsts kapitālsabiedrību investīciju programmas, izmantojot jaunas publiskas akciju emisijas. Tas ļaus valstij saglabāt kontroli pār stratēģiski nozīmīgiem uzņēmumiem, vienlaikus piesaistot privāto kapitālu, paplašinot investīciju iespējas iedzīvotājiem un institucionāliem investoriem un palielinot vietējā kapitāla tirgus apjomu. Sadarbībā ar ALTUM pabeigt investīciju fonda izveidi Latvijas ekonomikas izaugsmes un aizsardzības nozares attīstībai, nodrošinot iespēju tajā ieguldīt arī Latvijas pensiju fondu un citu institucionālo investoru līdzekļus.

4. Veicināt jaunu finanšu tirgus dalībnieku ienākšanu Latvijas tirgū. Labākais veids, kā padarīt Latvijas finanšu tirgu vēl pievilcīgāku jauniem tirgus dalībniekiem, ir atcelt Latvijā spēkā esošos regulatīvos “uzslāņojumus”, kas nav sastopami citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Nepieviešams vienkāršot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ziņošanas prasības: Latvijas regulējumam jābalstās uz Eiropas Savienības AML regulu, atsakoties no nepamatotām papildu prasībām un nepieļaujot jaunu regulatīvo “uzslāņojumu” veidošanos. Tāpat jāatsakās no prasībām bankām obligātā kārtā atvērt jaunas filiāles, vienlaikus veicinot finanšu pakalpojumu pieejamību iedzīvotāju grupām, kuras objektīvu iemeslu dēļ nespēj izmantot digitālos rīkus.

5. Saglabāt augstu Latvijas finanšu sistēmas noturību pret ārējiem apdraudējumiem. Likumā nostiprināt Latvijas Bankas koordinācijas lomu finanšu sektorā visu veidu krīzes situācijās. Noteikt pienākumu nekustamo īpašumu īpašniekiem un izīrētājiem, kuru telpās atrodas kritiski nozīmīgi bankomāti, nodrošināt tiem nepārtrauktu pieejamību un alternatīvus elektroapgādes risinājumus krīzes situācijās. Vienlaikus noteikt pienākumu visiem lielākajiem pārtikas, degvielas un zāļu tirgotājiem nodrošināt maksājumu karšu pieņemšanu bezsaistes (off-line) režīmā, lai būtisku traucējumu gadījumā iedzīvotāji varētu turpināt norēķināties par pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem.

6. Pastiprināt finanšu krāpšanas apkarošanu. Īstenot Iekšlietu ministrijas izstrādāto visaptverošo krāpšanas apkarošanas plānu un uzlabot valsts iestāžu, finanšu sektora un elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju sadarbību. Izveidot vienotu “karsto” zvanu līniju, kurā krāpšanas upuri var nekavējoties ziņot par notikušo un saņemt informāciju par turpmākām darbībām. Paredzēt kriminālatbildību par apzinātu uzdošanos par valsts iestādes vai finanšu iestādes pārstāvi krāpšanas nolūkos.

7. Paplašināt kredītu pieejamību, nodrošinot bankām iespēju proaktīvi piedāvāt finansējuma iespējas iedzīvotājiem. Nodrošināt bankām tiesības nepieciešamajā apjomā izmantot informāciju no Latvijas Bankas Kredītu reģistra un privātajiem kredītinformācijas birojiem, lai izvērtētu klientu kredītspēju un sagatavotu individuālu finansējuma piedāvājumu. Šobrīd klientam katru reizi jāsniedz atsevišķa piekrišana informācijas pārbaudei vairākos reģistros. Vienkāršojot šo kārtību, būtu iespējams paātrināt kreditēšanas procesu, mazināt administratīvo slogu un veicināt lielāku konkurenci starp kredītu piedāvātājiem.