Image

Oktobrī Latvijā izdevies novērst 81% no finanšu iestāžu konstatētajiem krāpšanas mēģinājumiem, tomēr krāpnieku rokās nonākuši gandrīz 1,5 miljoni eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotie biedru un asociēto biedru dati. Kopumā finanšu iestādes novērsušas 1408 krāpšanas mēģinājumus vairāk nekā 1,2 miljonu eiro apmērā, savukārt 329 gadījumos krāpniekiem izdevies izkrāpt naudu. Lielākos zaudējumus radījusi investīciju krāpšana, kurā iedzīvotāji zaudējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro.

Salīdzinot ar septembri, oktobrī īstenoto krāpšanas gadījumu skaits pieaudzis par 22%, bet izkrāptā summa vairāk nekā divkāršojusies – no 635 tūkstošiem līdz 1,46 miljoniem eiro.

Vislielākos finansiālos zaudējumus radījusi investīciju krāpšana – 155 gadījumos iedzīvotāji zaudējuši vairāk nekā vienu miljonu eiro jeb 73% no visas oktobrī izkrāptās naudas. Salīdzinot ar septembri, investīciju krāpšanā izkrāptā summa gandrīz trīskāršojusies. Vienlaikus finanšu iestādēm izdevies novērst 833 investīciju krāpšanas mēģinājumus vairāk nekā 471 tūkstoša eiro apmērā.

Kā norāda Eleonora Bušmane-Zvaigzne, Finanšu nozares asociācijas padomniece: “Oktobrī investīciju krāpšanā izkrāptā summa ir ievērojama, taču to var ietekmēt arī atsevišķi gadījumi ar īpaši lieliem zaudējumiem. Vienlaikus pagājušajā mēnesī bija vērojama arī cita pieaugoša tendence – krāpnieki ne tikai cenšas izvilināt internetbankas piekļuves datus vai pārliecināt cilvēkus ieguldīt naudu, bet arī atkārtoti apkrāpt tos, kuri jau cietuši no krāpšanas. Šādos gadījumos cilvēkiem tiek solīta palīdzība zaudētās naudas atgūšanā, lai izkrāptu vēl vairāk līdzekļu. Tāpēc īpaši piesardzīgi jāizturas ne tikai pret šķietami izdevīgiem investīciju piedāvājumiem, bet arī solījumiem atgūt jau zaudēto naudu.”

Telefonkrāpšanā oktobrī finanšu iestādēm izdevies novērst 270 krāpšanas mēģinājumus 592 tūkstošu eiro apmērā, savukārt 110 gadījumos krāpniekiem izdevies izkrāpt vairāk nekā 355 tūkstošus eiro. Citās krāpšanas kategorijās novērsti 305 mēģinājumi 179 tūkstošu eiro apmērā, tomēr 64 gadījumos iedzīvotāji zaudējuši kopumā 41 tūkstoti eiro.

Krāpnieki izmanto viltus sludinājumus un pazīstamu pakalpojumu sniedzēju vārdus

Oktobrī krāpnieki turpinājuši aktīvi izmantot viltus sludinājumus, īsziņas un pazīstamu pakalpojumu sniedzēju vārdus, lai izkrāptu iedzīvotāju naudu un personas datus, liecina CERT.LV apkopotā informācija. Īpaši izplatītas bijušas krāpnieciskas reklāmas platformā Facebook Marketplace, kurās iedzīvotāji vilināti ar šķietami izdevīgiem preču piedāvājumiem un pēc tam novirzīti uz viltotām norēķinu vietnēm. Tāpat izplatītas īsziņas, kurās krāpnieki uzdevušies par pazīstamām personām, apgalvojot, ka tām mainījies tālruņa numurs, kā arī viltus paziņojumi par it kā iesaldētiem pensiju 2. līmeņa uzkrājumiem. Konstatētas arī viltotas medicīnas datu portāla “Datamed” vietnes, kurās, izmantojot Smart-ID autentifikāciju, krāpnieki centušies iegūt piekļuvi iedzīvotāju internetbankām. Šie gadījumi apliecina, ka krāpnieki izmanto arvien dažādākus ikdienā pazīstamus pakalpojumus un situācijas, lai radītu uzticamības iespaidu un mudinātu cilvēkus atklāt savus datus vai veikt maksājumus.

Lai pasargātu sevi no šādiem un līdzīgiem krāpniecības mēģinājumiem, FNA aicina:

  • kritiski izvērtēt šķietami izdevīgus piedāvājumus sludinājumu platformās un neievadīt maksājumu datus pircēju vai pārdevēju atsūtītajās saitēs;
  • saņemot ziņu no šķietami pazīstamas personas par tālruņa numura maiņu vai lūgumu pārskaitīt naudu, sazināties ar šo personu pa iepriekš zināmo tālruņa numuru;
  • saņemot šķietami valsts iestāžu sūtītus paziņojumus, piemēram, par pensiju uzkrājumu iesaldēšanu, nodokļu atmaksu vai nesamaksātiem sodiem, pārbaudīt informāciju iestāžu oficiālajos kanālos;
  • medicīnas datu portāliem, internetbankām un citiem digitālajiem pakalpojumiem piekļūt, pašam ievadot oficiālo vietnes adresi vai izmantojot oficiālo lietotni;
  • apstiprināt tikai paša iniciētus Smart-ID vai eParaksts mobile pieprasījumus, rūpīgi pārbaudot to saturu;
  • nepakļauties steidzināšanai un biedēšanai, bet šaubu gadījumā pārtraukt saziņu un pašam sazināties ar attiecīgo iestādi vai pakalpojumu sniedzēju;
  • ja ir aizdomas, ka krāpnieku rīcībā nonākuši finanšu dati vai izkrāpta nauda, nekavējoties sazināties ar savu banku.

Plašākai informācijai par to, kā neuzķerties uz krāpniekiem, aicinām apmeklēt mājaslapu: https://neuzkeries.lv.

FNA aicina iedzīvotājus izmantot CERT.LV sadarbībā ar NIC (.LV domēna vārdu reģistra uzturētāju) izveidoto bezmaksas rīku – DNS ugunsmūri. Vairāk informācijas par DNS ugunsmūra darbību un uzstādīšanu https://dnsmuris.lv.

Citas ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Lapas - 0

Skatīt vairāk