Image

Rudenī sarunas par patriotismu kļūst īpaši aktuālas. Runājam par gatavību aizstāvēt savu valsti, līdzdalību vēlēšanās un vietējo uzņēmumu ieguldījumiem Latvijas ekonomikā. Taču daudz retāk patriotismu saistām ar pavisam ikdienišķu lēmumu – veidot uzkrājumus savai pensijai. 

Pensijas uzkrāšana pēc būtības ir drosmīgs lēmums. Mēs regulāri atliekam daļu savu ienākumu nākotnei, kuru nespējam paredzēt. Nezinām, kāda būs ekonomika, finanšu tirgi vai darba tirgus. Dažkārt nezinām pat to, kā izskatīsies nākamais gads. Un tomēr mēs krājam. Lai gan Latvijas neatkarības vēsture ir salīdzinoši īsa un vēl neesam pilnvērtīgi izbaudījuši ilgtermiņa uzkrājumu augļus, mēs jau domājam tāpat kā attīstīto valstu sabiedrības – ieguldām nākotnē, kurai ticam. 

Tieši šajā ziņā pensijas uzkrāšana ir kļuvusi par vienu no mūsdienu patriotisma izpausmēm. Tā apliecina pārliecību, ka nākotne ir ieguldījumu vērta, un gatavību pašiem uzņemties atbildību par to, kā dzīvosim pēc 20, 30 vai 40 gadiem. 

Demogrāfija neatstāj vietu interpretācijai 

Ja vēl pirms dažiem gadiem varējām diskutēt par to, cik liela nozīme vecumdienās būs personīgajiem uzkrājumiem, tad tagad demogrāfiskās tendences šīs diskusijas padara arvien īsākas. Latvijā pensionāru skaits pieaug, bet darbspējīgo iedzīvotāju kļūst mazāk. 

Tas nozīmē, ka atbildība par finansiālo drošību vecumdienās arvien vairāk gulstas arī uz mums pašiem. Jo mazāk cilvēku nākotnē strādās un maksās nodokļus, jo lielāka nozīme būs personīgajiem uzkrājumiem. Vienlaikus tikai aptuveni piektdaļa iedzīvotāju regulāri papildina savus uzkrājumus vecumdienām ārpus pensiju 2. līmeņa. Vēl trešdaļai uzkrājumi ir nelieli un tiek papildināti neregulāri.1 

Patriotisms nav tikai gatavība aizstāvēt valsti sarežģītos brīžos. Tas ir arī lēmums domāt par savu nākotni un nepaļauties tikai uz nākamo paaudzi. 

Kāpēc mēs tik bieži izvēlamies šodienu? 

Pensiju sistēmas izaicinājums nav tikai matemātikas vai ekonomikas jautājums. Tas ir arī jautājums par cilvēku paradumiem un spēju pieņemt ilgtermiņa lēmumus. 

To spilgti ilustrē Lietuvas pieredze. Pēc pensiju sistēmas reformas šī gada janvārī aptuveni 46% iedzīvotāju jau ir izņēmuši savu pensiju 2. līmeņa uzkrājumu. Nepilna puse no šiem līdzekļiem tika iztērēta patēriņam vai izņemta skaidrā naudā, savukārt ieguldījumiem tika novirzīti mazāk nekā 5%.2

Vēl viens būtisks signāls – sabiedriskās domas aptauja liecina, ka to cilvēku īpatsvars, kas veido uzkrājumus pensijai, samazinājies no 66% līdz 35%.3 

Savukārt Igaunijas pieredze piecus gadus pēc pensiju sistēmas reformas parāda, kādu atšķirību ilgtermiņā var radīt izvēle starp ieguldīšanu un noguldīšanu. Aprēķini liecina, ka 2021. gadā no pensiju 2. līmeņa izņemtie 7900 eiro pēc nodokļu nomaksas, noguldot tos depozītā, piecu gadu laikā pieauguši līdz aptuveni 10 300 eiro. Tikmēr tāda paša apmēra kapitāls, kas palicis ieguldīts pensiju 2. līmeņa indeksu fondā un turpina saņemt regulāras iemaksas, šajā periodā sasniedzis vairāk nekā 23 700 eiro.4

Šie piemēri parāda, ka iespēja brīvi rīkoties ar naudu ne vienmēr nozīmē spēju pieņemt lēmumus savas ilgtermiņa labklājības vārdā. Izvēlēties šodienas vajadzības bieži vien ir vieglāk nekā domāt par dzīvi pēc vairākām desmitgadēm. Tieši tāpēc ilgtermiņa uzkrājumu veidošanā tik svarīga ir ne tikai iespēja, bet arī paradums un disciplīna. 

Darba devēji arvien vairāk domā par darbinieku nākotni 

Kamēr sabiedrībā joprojām diskutējam par uzkrājumu nozīmi, Latvijas uzņēmumi jau sper konkrētus soļus. Pēdējo piecu gadu laikā darba devēju iemaksas darbinieku pensiju uzkrājumos ir gandrīz dubultojušās, pērn sasniedzot gandrīz 3,7 miljonus eiro.5 

Taču tas nav stāsts tikai par nodokļu priekšrocībām vai konkurenci darba tirgū. Tas liecina arī par plašāku izpratni par darba devēja lomu darbinieku dzīvē. Finansiālā drošība ir būtiska cilvēka labklājības daļa, un darba devējiem ir iespēja palīdzēt to veidot ne tikai ar atalgojumu, bet arī ar papildu ieguldījumiem darbinieku nākotnē. 

Turklāt darba devēja veiktās iemaksas var kļūt par nozīmīgu stimulu tiem darbiniekiem, kuri paši vēl nav sākuši veidot uzkrājumus. Tas palīdz ne tikai palielināt pensijas kapitālu, bet arī pakāpeniski veidot ilgtermiņa uzkrāšanas paradumu. 

Šāda pieeja sniedz ieguvumu ne tikai konkrētam darbiniekam vai uzņēmumam. Jo vairāk cilvēku šodien uzņemas atbildību par saviem ienākumiem vecumdienās, jo noturīgāka kļūst arī visa sabiedrība. Galu galā rūpes par darbinieku nākotni ir arī ieguldījums Latvijas nākotnē. 

Latvijas drosmes kapitālu veido cilvēki 

Šobrīd Latvijas pensiju 2. un 3. līmenī uzkrāti vairāk nekā 13 miljardi eiro. Šo kapitālu neveido tikai finanšu tirgi vai pensiju fondi. To veido cilvēki, kuri ar saviem ikmēneša lēmumiem pakāpeniski veido finansiālo drošību nākotnei. 

Arī valsts noturību neveido tikai ekonomikas izaugsme, aizsardzības budžets vai lieli projekti. To veido sabiedrības spēja domāt ilgtermiņā. 

Tāpēc patriotismu vajadzētu mērīt arī pēc tā, cik atbildīgi izturamies pret savu un valsts nākotni. Gatavība veidot pensijas uzkrājumu nozīmē ne tikai rūpes par savu labklājību, bet arī pārliecību, ka pēc 20 vai 30 gadiem Latvija joprojām būs vieta, kurā vēlamies dzīvot un kuras nākotnē ir vērts ieguldīt. Katra iemaksa pensijas uzkrājumā savā ziņā ir balsojums par šo nākotni – savu, savas ģimenes un arī Latvijas. 

Anna Dovbiša, SEB Pensiju fonda vadītāja 

  1. Latvijas iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada februārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1008 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. ↩︎
  2. SEB dati.  ↩︎
  3. Lietuvas iedzīvotāju aptauja pēc SEB Life and Pension Baltic pasūtījuma 2026.g. augustā. Tajā piedalījās 1000 respondenti.  ↩︎
  4. €7 900 pensiju 2. līmeņa uzkrājums 2021. gadā: (1) izņemts, samaksājot 20% IIN, un noguldīts depozītā; (2) atstāts SEB pensiju 2. līmeņa indeksu fondā, turpinot veikt 2% + 4% iemaksas. Vidējā alga.  ↩︎
  5. SEB un tirgus dati. ↩︎

Citas ziņas

Par mums

Kļūt par biedru

Nesen meklētais

Materiāli

Dokumenti - 0
Lapas - 0

Skatīt vairāk