Lai gan Latvijas rūpniecības kopējais sniegums jūlijā bija nedaudz zemāks nekā pirms gada, ekonomikai nozīmīgākā apstrādes rūpniecība turpināja uzrādīt pārliecinošu izaugsmi. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, jūlijā apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms gada griezumā pieauga par 8,2 %, turpinot stabilo izaugsmes tendenci, kas vērojama jau kopš gada sākuma, norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.
Kopumā jūlija dati sniedz vairāk pozitīvu nekā negatīvu signālu par Latvijas rūpniecības attīstību. Lai gan kopējo rūpniecības rādītāju ietekmēja svārstības elektroenerģijas un gāzes apgādē, ekonomikai būtiskākā apstrādes rūpniecība turpina demonstrēt stabilu un plašu izaugsmi. Spēcīgi rezultāti gan mēneša, gan gada griezumā, kā arī vienlaikus augošs vietējais un ārējais pieprasījums liecina, ka nozares atveseļošanās turpinās un pozitīvā tendence, visticamāk, saglabājusies arī turpmākajos mēnešos.
Apstrādes rūpniecībā jūlijā bija vērojama plaša izaugsme vairākās nozarēs. Salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, produkcijas apjoms pieauga pārtikas produktu ražošanā par 11,7 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā par 33,9 %, iekārtu, mehānismu un darba mašīnu ražošanā par 36,9 %, datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā par 23,4 %, mēbeļu ražošanā par 19,9 %, apģērbu ražošanā par 15 %, kā arī vairākās citās nozarēs.
Vienlaikus kopējo rezultātu negatīvi ietekmēja elektroenerģijas un gāzes apgādes sektors, kurā tika reģistrēts 35,6 % kritums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju. Tomēr jāņem vēra, ka elektroenerģijas un gāzes apgādes rādītāji mēdz būt ļoti svārstīgi, un tos būtiski ietekmē laikapstākļi, enerģijas ražošanas apstākļi un citi īstermiņa faktori. Tāpēc ekonomikas attīstību precīzāk raksturo tieši apstrādes rūpniecības tendences, jo tā ir viena no nozīmīgākajām Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes virzītājām.
Vienlaikus ne visās nozarēs situācija bija vienlīdz pozitīva. Lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē, kokapstrādē, jūlijā tika reģistrēts 3,8 % kritums. Ražošanas apjomi samazinājās arī, piemēram, dzērienu ražošanā par 5,2 % un papīra un papīra izstrādājumu ražošanā par 4,5 %.
Papildu optimismu rada arī pieprasījuma tendences. Apstrādes rūpniecības apgrozījums vietējā tirgū jūlijā gada griezumā pieauga par 8,4 %, bet eksportā par 8,5 %. Tas liecina, ka pieprasījums pēc Latvijas ražotāju produkcijas palielinās gan vietējā tirgū, gan ārvalstīs. Īpaši spēcīgs pieaugums bija eksporta tirgos eirozonā, kas joprojām ir galvenais Latvijas ražotāju noieta tirgus.
