Iedzīvotāju informētība par pensiju 2. līmeni ir visai neliela un tāpēc viņi ir skeptiski par spēju uzkrāt ievērojamu summu, liecina SEB Life and Pension Baltic SE veikta aptauja*. Lielākai iedzīvotāju daļai (59%) nav ne jausmas, cik cilvēks varētu sakrāt pensiju 2. līmenī sava darba mūža laikā. Arī pārējās atbildes liecina, ka šis priekšstats ir vien aptuvens, – ne velti salīdzinoši lielāks respondentu daudzums (13%) ir izvēlējušies vidējo atbildi no piecām iespējamajām, ka pensiju 2. līmenī darba mūža laikā var sakrāt no 10 līdz 50 tūkstošiem eiro.

Par uzkrājumu, kas pārsniedz 100 tūkstošus eiro “nobalsoja” vien 5% aptaujāto, bet arī izteiktu skeptiķu (darba mūžā var sakrāt mazāk nekā 5000 eiro) nav daudz – 7%. Šie dati galvenokārt atspoguļo sabiedrības nezināšanu, – jo uzkrājumā automātiski nonāk 6% no mūsu bruto algas visu aktīvo darba mūžu. Un jaunam cilvēkam, kurš ir izvēlējies savam vecumam atbilstošu plānu, darba mūža laikā var izdoties uzkrāt pat vairāk nekā 200 tūkstošus eiro.**

“Ar 1,3 miljonu cilvēku dalību, pensiju 2. līmenis ir Latvijā plašākā apvienība, kurā mēs visi kopā veicam nozīmīgu uzdevumu – mēs krājam. Krāšanas kultūra ir Rietumu sabiedrībā dziļi iesakņota un pašsaprotama parādība, kas mūsu reģionā sāk nostiprināties tikai pēdējā desmitgadē. Teju 7,5 miljardu eiro uzkrājums, kas līdz šim sakrāts pensiju 2. līmenī, ir Latvijai iespaidīgs kapitāls un arī daudziem no mums pensija visticamāk kļūs par mūža lielāko uzkrājumu. Un, pretēji izplatītam priekšstatam, ka nekādu vērā ņemamu summu sakrāt nav iespējams, patiesībā pensijai uzkrātā summa var būt mērāma pat simtos tūkstošu eiro,” skaidro SEB Investment Management vadītājs Jānis Rozenfelds.

Aptaujas rezultāti arī parāda, ka iedzīvotāji īsti neinteresējas par to, kāda varētu būt viņu nākotnes pensija. Tā 60% aptaujāto apliecina, ka par uzkrājumu neko nezina, bet otra populārākā atbilde (17%) ir, ka uzkrājums nepārsniedz 5000 eiro. Tātad, viņu uzskatā, ja summa ir niecīga, nav jēgas par to interesēties.

“Patiesībā, interesēties par savu uzkrājumu ir ieteicams vismaz reizi gadā, jo atbilstošākā plāna izvēle ir būtisks nosacījums tam, lai uzkrājums būtu iespējami lielāks. Ņemot vērā, ka daļa no pensijas 2. līmeņa kapitāla tiek ieguldīta finanšu tirgū, izvēloties savam vecumam atbilstošu ieguldījumu plānu, ilgtermiņā var sasniegt salīdzinoši augstāku atdevi (vienkārši sakot, jo jaunāks ir ieguldītājs, jo aktīvāku ieguldīšanas stratēģiju var izvēlēties). Par savu uzkrājumu lielumu katrs var pārliecināties portālā Latvija.lv,” turpina SEB Investment Management vadītājs.

Pozitīvi ir tas, ka 40% aptaujāto šogad vai pērn ir apskatījuši savu pensijas 2. līmeņa uzkrājuma apmēru, bet vēl 21% aptaujāto to ir darījuši senāk. Interesanti, ka salīdzinoši aktīvāki ir bijuši nevis cilvēki pirmspensijas vecumā, bet jaunieši, kuriem līdz pensijai vēl tālu. Tā, šogad savu pensijas uzkrājumu pārbaudījuši 15% jauniešu, bet tikai 7% cilvēku, kuru vecums ir no 50 līdz 59 gadiem. Pērn savā uzkrājumā ieskatījušies 27% jauniešu. Arī attiecībā uz potenciāli uzkrājamo summu jaunieši ir optimistiskāki – 10% uzskata, ka darba mūža laikā pensiju 2. līmenī ir iespējams uzkrāt 100 tūkstošus eiro un vairāk.

“Pensiju 2. līmenis ir stāsts par ilgtermiņa krāšanu, ik mēnesi iemaksājot salīdzinoši nelielu summu, kas laika gaitā, cilvēkam to nemanot, pārvēršas par ievērojamu kapitālu. Iespējams, šobrīd tie ir pieci vai astoņi tūkstoši eiro, bet pēc 15 gadiem tie būs jau piecdesmit tūkstoši, un pensijas vecumā tā kļūs par būtisku daļu, lai segtu mūsu ikdienas maksājumus. Tāpēc ir vērts regulāri pārliecināties par to, kā šis kapitāls ir pieaudzis, uzdot jautājumus pensiju 2. līmeņa pārvaldniekam, lai varētu izraudzīties piemērotāko un efektīvāko veidu šī uzkrājuma vairošanai,” noslēdz Jānis Rozenfelds.

*Iedzīvotāju aptauju Latvijā pēc SEB Life and Pension Baltic SE pasūtījuma 2024. gada janvārī veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 1006 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem.

**Aprēķina pieņēmumi: persona krāj 40 gadu, ikmēneša iemaksas 92 EUR jeb 6% no vidējās algas 2023. gadā (dati par vidējo algu iegūti no Centrālās statistikas pārvaldes), sākuma kapitāls 1700 EUR, investīciju pieaugums 6% gadā. Inflācija un algas pieaugums nav ņemti vērā. Ienesīgums nav garantēts.