Cik patiesībā mājsaimniecībai izmaksā viena partnera hobiji, apģērbs, skaistumkopšanas procedūras vai kafejnīcu tēriņi? Iespējams, otrs to nemaz neuzzinās: kopumā 41 % Latvijas iedzīvotāju ir slēpuši pirkumus no sava partnera vai nosaukuši mazāku summu, nekā patiesībā par tiem samaksājuši, liecina SEB bankas aptauja.* 

Katrs desmitais atzīst, ka savus pirkumus nav slēpis, lai gan tāda doma ir ienākusi prātā. Turklāt nav būtiskas atšķirības, vai atbildi sniedz sieviete vai vīrietis, – abu dzimumu atbildes ir ļoti līdzīgas. Salīdzinoši atklātāki sarunās par saviem pirkumiem ir jaunieši 18-29 gadu vecumā, bet kopumā arī dažādās vecuma grupās rezultāti daudz neatšķiras. 

Visbiežāk ar pirkumu patiesajām izmaksām saistītu noslēpumu pamatā ir atšķirīgi uzskati par naudu – tā norāda 26 % jeb katrs ceturtais. Starp citiem izplatītākajiem iemesliem ir arī bailes no strīda (18 %), uzticēšanās trūkums attiecībās (14 %) un impulsīvi pirkumi, kurus vēlāk nožēlo (13 %). Tikai 12 % jeb aptuveni katrs desmitais uzskata, ka šādi saglabā savu finansiālo neatkarību, bet gandrīz tikpat daudzi (11 %) atzīst, ka vienkārši kaunas stāstīt partnerim par iztērēto naudu. 

“Tā nav runa tikai par naudu, bet gan daudz komplicētāks stāsts par uzticēšanos attiecībās, dzīves dārdzību un ģimenes budžeta veidošanas principiem. Nauda attiecībās nozīmē ne vien skaitļus kontā, bet arī drošības sajūtu un priekšstatu par to, kas ģimenei ir svarīgi. Ja gandrīz puse partnerattiecībās esošo atzīst, ka ir slēpuši pirkumu no sava partnera vai nosaukuši mazāku summu, tas nenozīmē, ka cilvēki apzināti vēlas maldināt viens otru. Drīzāk tas parāda, ka daudzās ģimenēs saruna par naudu joprojām ir neērta – it īpaši laikā, kad ikdienas izmaksas turpina pieaugt,” skaidro SEB bankas finanšu pratības mentore Linda Šablinska. 

Vienlaikus sabiedrības skatījumā tādi salīdzinoši ikdienišķi tēriņi kā apģērba iegāde, ēdiena piegāde, ieturēšanās kafejnīcā vai elektronisko iekārtu pirkšana nebūt nav tās jomas, kas visbiežāk paliek noslēpumā tītas. Pēc Latvijas iedzīvotāju domām, visbiežāk cilvēki no saviem partneriem slēpj tādus tēriņus kā azartspēles un citus augsta riska naudas tērēšanas veidus – tā uzskata vairāk nekā puse jeb 53 % aptaujāto. Tāpat daudziem šķiet, ka tiek slēptas patiesās hobiju vai izklaides izmaksas (34 %) un tēriņi par dāvanām vai citiem pārsteigumiem (31 %). Salīdzinājumam – skaistumkopšanas procedūras kā slēpjamu izmaksu kategoriju vērtē 23 %, bet apģērba, apavu un aksesuāru iegādi – 20 % aptaujāto. 

“Pirkuma slēpšana bieži nav par pašu pirkumu, bet gan par to, ka pārim nav bijusi saruna par naudas robežām. Finansiāla uzticēšanās attiecībās sākas nevis ar kopīgu kontu, bet ar spēju godīgi runāt par tēriņiem. Pārī nav jāatskaitās otram par katru kafiju vai pirkumu internetā, bet ir jāvienojas par robežu – kur sākas kopīgais finanšu lēmums: kādi tēriņi ir kopīgi, kādi – personīgi, un par kādu summu būtu vērts iepriekš aprunāties. Piemēram, pāris var vienoties, ka ikdienas personīgie pirkumi līdz noteiktai summai nav jāsaskaņo, bet lielāki vai regulāri tēriņi tiek pārrunāti kopā. Tas palīdz saglabāt gan finansiālu brīvību, gan uzticēšanos,” iesaka Linda Šablinska. 

Lai nenāktos pirkumus slēpt no partnera, SEB bankas eksperte pāriem iesaka: 

• Nolemiet, kuri izdevumi ir kopīgi un kuri – personīgi; 

• Nosakiet summu, līdz kurai pirkumus varat veikt neatkarīgi viens no otra; ja izmaksas pārsniedz šo summu, pirkums jāpārrunā kopā; 

• Vienojieties par nelielu personīgo tēriņu budžetu katram partnerim, kuru var tērēt bez izskaidrošanās; 

• Reizi mēnesī īsi pārrunājiet ģimenes budžetu – arī problēmsituācijas; negaidiet, līdz samilzīs konflikts; 

• Ja kāds tēriņš tiek slēpts, runājiet ne tikai par summu, bet arī par iemeslu – kaunu, bailēm no strīda, vēlmi pēc neatkarības vai atšķirīgām prioritātēm. 

*Aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma veikusi pētījumu kompānija Norstat 2026. gada jūnijā, aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotāju 18–74 gadu vecumā.