Vairāk nekā puse (52 %) Latvijas iedzīvotāju nejūtas droši par savu finansiālo labklājību, dodoties pensijā, liecina Luminor bankas jaunākās aptaujas dati.* Tikmēr drošu pārliecību par savu finansiālo nākotni vecumdienās pauž vien neliela daļa sabiedrības. 

22 % respondentu atzīst, ka par savu finansiālo labklājību pensijas vecumā jūtas ļoti nedroši, bet vēl 30 % – nedroši. Savukārt aptuveni katrs ceturtais iedzīvotājs norāda, ka ir tikai nedaudz pārliecināts par savu nākotnes finansiālo situāciju. Tikai 14 % aptaujāto atzīst, ka jūtas pārliecināti vai ļoti pārliecināti par savu finansiālo labklājību pensijā. 

Šādu šaubu cēloņi var būt dažādi, piemēram, dzīvošana no “algas līdz algai”, kā rezultātā netiek veidoti iekrājumi, vai informācijas trūkums par veidiem, kā veidot ilgtermiņa uzkrājumus. 

“Pirmais solis ceļā uz pārliecību par savu finansiālo situāciju nākotnē ir noskaidrot savu pensiju 2. līmeņa uzkrājuma apjomu, izvērtēt izvēlētā pensiju plāna atbilstību vecumam un riska tolerancei, kā arī apdomāt iespējas veidot papildu uzkrājumus, piemēram, pensiju 3. līmenī vai citos ilgtermiņa ieguldījumu risinājumos. Jo jaunākā vecumā iespēju robežās cilvēks sāk domāt par saviem ienākumiem vecumdienās, jo vienkāršāk ar laiku būs veidot uzkrājumu bez būtiskas ietekmes uz ikdienas budžetu. Būtiski nav uzreiz sākt ar lielām summām, bet gan izveidot regulāru ieradumu un laiku pa laikam pārskatīt savu finanšu plānu. Tas palīdz uzkrāšanas jautājumu padarīt konkrētāku un mazināt nedrošību, kā arī ļauj naudai “strādāt” jūsu labā maksimāli ilgi,” skaidro Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš. 

Aptaujas dati rāda, ka par savu finansiālo labklājību pensijā izteiktāk nedrošas jūtas sievietes, savukārt vīrieši biežāk norāda, ka par savu nākotnes finansiālo situāciju ir pārliecināti. Šī atšķirība var būt saistīta ar vairākiem faktoriem. OECD dati liecina, ka sievietes Latvijā vidēji saņem aptuveni par ceturtdaļu zemākas pensijas nekā vīrieši, un šī atšķirība lielā mērā atspoguļo dzīves laikā uzkrāto ienākumu plaisu, tostarp periodus, kuros ienākumi ir mazāki vai darba gaitās tiek ņemti pārtraukumi. Latvijā pensiju sistēma ir tieši saistīta ar dzīves laikā veiktajām sociālajām iemaksām, tādēļ zemāki ienākumi šodien var nozīmēt arī zemāku pensiju nākotnē. 

Vienlaikus jāņem vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājums nav periods, kurā pensijas stāžs neveidojas. Laiks, kad māte vai tēvs atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, tiek ieskaitīts apdrošināšanas stāžā, un sociālās iemaksas no valsts budžeta veic valsts. Tomēr ilgtermiņā mazāki ienākumi šajā laikā vai ilgāki pārtraukumi darba tirgū var ietekmēt kopējo pensijas kapitālu un līdz ar to arī nākotnes pensijas apmēru. 

“Jau pašlaik valsts garantētā pensija nodrošina tikai ap 50 % no esošajiem ienākumiem pirms pensijas, turklāt demogrāfiskās situācijas dēļ tuvākajās desmitgadēs ir gaidāma šīs proporcijas vēl lielāka samazināšanās. Tas nozīmē, ka par finanšu līdzekļiem ērtākai dzīvei vecumdienās jau savlaicīgi ir jārūpējas arī pašiem,” secina A. Krūmiņš. 

*Luminor bankas aptauja veikta 2026. gada jūnijā sadarbībā ar pētījumu aģentūru Norstat, kopumā aptaujājot 852 respondentus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.