Lai gan daļa jauniešu vēl studē vai tikai nesen sākuši darba gaitas, viņu gaidas attiecībā uz komfortablai dzīvei nepieciešamajiem ienākumiem ir visai augstas. 58% jauniešu vecumā no 18 līdz 29 gadiem uzskata, ka ikdienas vajadzību segšanai viņiem nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī “uz rokas”, liecina SEB bankas veiktā aptauja.* Savukārt gandrīz trešdaļa jeb 29% jauniešu norāda, ka visu vajadzību nodrošināšanai viņiem nepieciešami vismaz 2000 eiro mēnesī. Tikai 9% aptaujāto pietiktu ar summu līdz 1000 eiro, bet katrs piektais par pietiekamu algu uzskata summu no 1000 līdz 1500 eiro. 

Jaunieši vecumā no 25 līdz 29 gadiem savas finanšu vajadzības vērtē augstāk nekā jaunieši vecumā no 18 līdz 24 gadiem. Kamēr jaunākie biežāk nosauc mērenākus ienākumu līmeņus, 25-29 gadu vecuma grupā ir ievērojami lielāks to jauniešu īpatsvars, kuri uzskata, ka normālai dzīvei nepieciešami vismaz 2000 eiro mēnesī. 

Atšķirīgas ir arī vīriešu un sieviešu gaidas. Vīrieši biežāk nekā sievietes uzskata, ka normālai dzīvei nepieciešami vairāk nekā 3000 eiro mēnesī, savukārt sievietes biežāk min ienākumu līmeni no 1500 līdz 2000 eiro mēnesī. 

Aptauja vienlaikus parāda būtisku plaisu starp vēlamajiem un faktiskajiem ienākumiem. Lai gan 58% jauniešu uzskata, ka normālai dzīvei nepieciešami vismaz 1500 eiro mēnesī, šādu ienākumu līmeni šobrīd sasniedz tikai aptuveni 15% aptaujāto. Savukārt ienākumus virs 2000 eiro par nepieciešamiem uzskata 29% jauniešu, kamēr realitātē šādu atalgojumu saņem tikai aptuveni 5%. 

“Pieaugot atbildībai un patstāvībai, jaunieši arvien labāk apzinās, cik dārga ir ikdienas dzīve. Tāpēc augstākas prasības attiecībā uz ienākumiem lielā mērā atspoguļo nevis vēlmi dzīvot greznāk, bet gan nodrošināt finansiālu stabilitāti un sasniegt svarīgus dzīves mērķus, piemēram, iegādāties mājokli vai veidot ģimeni,” skaidro SEB bankas bērnu un jauniešu piedāvājuma vadītāja Linda Šablinska. 

Visaugstākās prasības attiecībā uz ienākumiem ir Rīgā 

Lai gan vēlme pēc lielākiem ienākumiem raksturīga jauniešiem visā Latvijā, visaugstākās gaidas novērojamas galvaspilsētā. Rīgā dzīvojošie jaunieši biežāk nekā jaunieši citos reģionos norāda, ka normālai dzīvei nepieciešami vismaz 2000 eiro mēnesī. Kopumā 32% Rīgas jauniešu uzskata, ka komfortablai dzīvei nepieciešami no 2000 līdz 3000 eiro mēnesī, bet vēl 8% norāda, ka vajadzīgi vairāk nekā 3000 eiro mēnesī. 

Tikmēr Kurzemē un Zemgalē biežāk tiek minēts ienākumu līmenis no 1500 līdz 2000 eiro mēnesī, savukārt Latgalē salīdzinoši biežāk sastopami jaunieši, kuri uzskata, ka komfortablu dzīvi iespējams nodrošināt ar ienākumiem līdz 1500 eiro mēnesī. 

“Atšķirības starp reģioniem lielā mērā atspoguļo atšķirīgas dzīves izmaksas un darba tirgus situāciju. Rīgā mājokļa izmaksas un daudzu pakalpojumu cenas ir augstākas nekā citviet Latvijā, tāpēc arī par normālai dzīvei nepieciešamu tiek uzskatīts augstāks ienākumu līmenis. Vienlaikus galvaspilsētā ir vairāk darba vietu, kurās nepieciešama augstāka kvalifikācija un tiek piedāvāts arī attiecīgi augstāks atalgojums. Tas ietekmē Rīgas jauniešu priekšstatus par to, kāds ienākumu līmenis ir sasniedzams,” norāda Linda Šablinska. 

Jaunieši kļūst piesardzīgāki savos tēriņos 

Augstākas prasības attiecībā uz ienākumiem neveidojas atrauti no ekonomiskās realitātes. Augošās izmaksas jau ir likušas daudziem jauniešiem mainīt savus ikdienas paradumus. Gandrīz puse jeb 45% jauniešu atzīst, ka pēdējā laikā inflācijas dēļ samazinājuši izdevumus izklaidei, restorāniem un pasākumiem, bet tikpat daudzi biežāk meklē atlaides un akcijas. Savukārt 40% kļuvuši piesardzīgāki, veicot spontānus pirkumus, bet trešdaļa atzīst, ka vairs nevar atļauties tādu dzīvesveidu kā iepriekš. 

Lai kompensētu pieaugošās izmaksas, 16% jauniešu meklē papildu darbu, bet 15% meklē labāk apmaksātu citu darbu. Vēl 24% ir atlikuši lielākus pirkumus, piemēram, automašīnas, mājokļa vai sadzīves tehnikas iegādi, gaidot finansiāli labvēlīgāku brīdi. Gandrīz katrs trešais jeb 29% jauniešu arī samazinājuši tēriņus apģērbam, apaviem un aksesuāriem, bet 15% nolēmuši atteikties no ārvalstu ceļojumiem, lai ietaupītu naudu. 

“Jauniešu priekšstats par nepieciešamo algu nav tikai vēlmju saraksts. Aptauja rāda, ka viņi jau šobrīd pielāgo savu ikdienu ekonomiskajai situācijai – biežāk salīdzina cenas, atliek lielākus pirkumus, meklē papildu ienākumus un rūpīgāk plāno tēriņus. Vienlaikus dati rāda, ka taupīšanas iespējām ir robežas, tāpēc pieaug arī priekšstats par ienākumu līmeni, kas nepieciešams finansiāli drošai un komfortablai dzīvei,” noslēdz Linda Šablinska. 

*Iedzīvotāju aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada jūlijā veica uzņēmums Norstat. Tajā piedalījās 506 respondenti, kuriem ir bērni vecumā no 18 līdz 29 gadiem.