Augustā eirozonas ekonomikas izaugsme saglabājās noturīga, arvien vairāk balstoties uz ražošanas sektora atkopšanos. Arī ASV kopš šā gada sākuma ražošanas sektorā saglabājusies augšupejoša tendence, ko veicinājis pieaugošs pieprasījums datoru un elektronikas preču segmentā. Tikmēr Ķīnas ekonomikas atkopšanās jūlijā saglabājusies nevienmērīga, iekšzemes pieprasījumam un nekustamā īpašuma sektoram turpinot vājināties, uzsver bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Augustā eirozonas uzņēmēju noskaņojums saglabājies salīdzinoši stabils
Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu kopējais eirozonas PMI indekss vasaras izskaņā pieaudzis līdz 52,1 punktam salīdzinājumā ar 52 punktiem mēnesi iepriekš. Uzlabojumi augustā galvenokārt bijuši vērojami ražošanas sektorā, kur PMI indekss turpinājis pieaugt un sasniedzis augstāko līmeni vairāk nekā četru gadu laikā – 52,8 punktus. Ražotāju noskaņojumu augustā atbalstījis pieprasījuma pieaugums eksporta tirgos. Optimisma kāpumu sektorā lielā mērā noteicis Vācijas ražošanas sektors, kur PMI indekss sasniedzis 54,1 punktu, augstāko līmeni kopš 2022. gada maija. Savukārt eirozonas pakalpojumu sniedzēju noskaņojums saglabājies nemainīgs salīdzinājumā ar jūliju, sasniedzot 51,7 punktus. Vācijā un Francijā noskaņojums pakalpojumu sektorā augustā pasliktinājies, un PMI indeksi ieslīdējuši vēl dziļāk zem 50 punktu robežas, taču to atsvēruši uzlabojumi citās eirozonas valstīs.
Neraugoties uz paaugstinātām naftas un gāzes cenām finanšu tirgos, eirozonas uzņēmēji augustā ziņojuši par mazāku izejvielu cenu spiedienu ražošanas sektorā un tikai nedaudz straujāku cenu kāpumu pakalpojumu sektorā. Eirozonas PMI rādītāji liecina par salīdzinoši veselīgu IKP pieaugumu trešajā ceturksnī, aptuveni 0,3 % līdz 0,4 % apmērā. Vienlaikus, stabilizējoties inflācijai, eirozonas patērētāju noskaņojums turpinājis pakāpeniski uzlaboties pēc zemākā punkta sasniegšanas šā gada aprīlī.
Kopš šā gada sākuma ASV ražošanas sektorā saglabājas augšupejoša tendence
Ražošanas apjoms jūlijā pieauga par 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, lai gan gada pieauguma temps palēninājās līdz 1,2 % pēc 1,4 līdz 1,5 % iepriekšējos trīs mēnešos. Vienlaikus datoru un elektronikas preču ražošana kļuvusi par vienu no galvenajiem nozares izaugsmes virzītājiem, šajā segmentā gada kāpumam jau trešo mēnesi pēc kārtas saglabājoties tuvu 10 % robežai. Pieaugošais ASV ražotāju optimisms liecina, ka nozares izaugsme tuvākajos mēnešos, visticamāk, turpināsies.
Arī ieguves rūpniecības izlaide jūlijā pieaugusi par 0,2 % salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un bijusi par 1 % augstāka nekā pirms gada. Naftas ieguve ASV pēdējās nedēļās stabilizējusies aptuveni 13,8 miljonu barelu dienā līmenī, kamēr aktīvo naftas urbumu skaits turpinājis pakāpeniski pieaugt.
Ķīnas ekonomikas aktivitāte jūlijā saglabājusies vāja, kārtējo reizi sagādājot negatīvu pārsteigumu
Ķīnā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums jūlijā nominālajā izteiksmē sabremzējies līdz 0,6 % gada griezumā, jau ceturto mēnesi pēc kārtas svārstoties tuvu nulles atzīmei. Tikmēr uz ārējo pieprasījumu orientēto nozaru sniegums saglabājies salīdzinoši noturīgs. Rūpniecības izlaide jūlijā pieaugusi par 4,5 % gada griezumā salīdzinājumā ar 5,3 % mēnesi iepriekš, savukārt eksports palielinājies par nepilniem 24 % gada griezumā. Kopš šā gada sākuma eksporta vidējais pieauguma temps saglabājies tuvu 20 %.
Vienlaikus Ķīnas investīciju apjoma kritums jūlijā padziļinājies vēl vairāk, investīcijām samazinoties par 12,8 % gada griezumā. Visstraujāk sarukušas investīcijas nekustamajā īpašumā, kas jūlijā bijušas par 28,7 % zemākas nekā pirms gada. Turpinājis samazināties arī darījumu apjoms Ķīnas mājokļu tirgū, bet mājokļu cenas saglabājušās lejupvērstā tendencē.
