Lai gan kopš šī gada jūlija daļai pārtikas produktu piemērota samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju tās ietekmi savos ikdienas tēriņos pagaidām nav sajutuši. 69 % iedzīvotāju nav pamanījuši pārtikas cenu samazinājumu, savukārt tikai 16 % norāda, ka viņu izdevumi pārtikai ir kļuvuši mazāki, liecina bankas Citadele veiktā aptauja. 

Saskaņā ar aptaujas datiem 15 % iedzīvotāju uzskata, ka pārtikas izdevumi ir nedaudz samazinājušies, bet vēl 1 % norāda uz būtisku samazinājumu. Tikmēr 8 % respondentu atzīst, ka viņu pārtikas izdevumi šajā laikā pat ir palielinājušies, bet 7 % norāda, ka pārtikas izdevumiem ikdienā neseko līdzi. 

Jaunākie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 29 gadiem biežāk nekā citas vecuma grupas norāda, ka pārtikas izdevumi ir samazinājušies – tā uzskata 19 % aptaujāto. Līdzīgs īpatsvars novērots arī 60–74 gadu vecuma grupā. Savukārt vecumā no 50 līdz 59 gadiem visbiežāk valdījis uzskats, ka cenu izmaiņas nav jūtamas – to norādījuši 72 % respondentu. 

Ekonomists: ar PVN samazinājumu vien nepietiek, lai iepirkuma čeks kļūtu mazāks 

“Nav pārsteidzoši, ka lielākā daļa iedzīvotāju pagaidām nav pamanījuši pārtikas cenu samazinājumu. Samazinātā PVN likme attiecas tikai uz noteiktām pārtikas produktu grupām, savukārt kopējo iepirkuma čeka summu ietekmē arī citu produktu cenas, akciju piedāvājumi un katras mājsaimniecības pārtikas groza sastāva un apjoma. Ja patērētājs regulāri nepērk produktus, kuriem piemērota samazinātā PVN likme, vai vienlaikus sadārdzinājušās citas preces, kopējā ietaupījuma ietekme var būt grūti pamanāma,” norāda bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. 

Ekonomists arī norāda, ka aptauja atspoguļo iedzīvotāju reālo pieredzi un to, kā cenu pārmaiņas izjūt mājsaimniecības ikdienā. Vienlaikus, lai pilnvērtīgi novērtētu samazinātās PVN likmes ietekmi, būs svarīgi sekot līdzi arī faktiskajām cenu pārmaiņām turpmākajos mēnešos. Tas ļaus izvērtēt, cik lielā mērā nodokļa izmaiņas ilgtermiņā atspoguļojas veikalu plauktu cenās un mājsaimniecību izdevumos. 

“Jāņem vērā, ka pārtikas cenas ir tikai viena daļa no mājsaimniecību izdevumiem. Lai arī Latvijas iedzīvotāji pārtikai vidēji tērē lielāku daļu savu ienākumu nekā Eiropas Savienībā kopumā, mazumtirdzniecības dati liecina, ka kopējie iedzīvotāju tēriņi ir lielāki nekā pirms gada. To veicina algu kāpums un pirktspējas uzlabošanās. Tas liecina, ka iedzīvotāju finanšu iespējas kopumā uzlabojas, pat ja pārtikas cenu samazinājums pagaidām vēl nav radījis jūtamu ietaupījumu mājsaimniecību budžetos,” saka bankas Citadele galvenais ekonomists Kārlis Purgailis. 

Iedzīvotāju aptauju banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2026. gada jūlijā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā vairāk nekā 1000 iedzīvotājus Latvijā vecumā no 18 līdz 74 gadiem.