Neskatoties uz pēdējo gadu ģeopolitiskajiem un ekonomiskajiem satricinājumiem, uzņēmējdarbība Latvijas reģionos ne tikai izdzīvo, bet arī attīstās. Par to liecina intensīvā kreditēšana biznesa attīstībai: 2023. gadā SEB banka kredītos mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Bauskā vien izsniegusi 14 miljonus eiro, savukārt Zemgales uzņēmējiem kopā – teju 52 miljonus eiro, kas ir par 9 miljoniem vairāk nekā 2022. gadā. Saskaņā ar Lursoft datiem pērn Bauskā nodibināti 138 jauni uzņēmumi, tāpēc paredzams, ka kreditēšanas apjoms turpinās pieaugt.
Vēsturiski Bauskā un Zemgales reģionā kopumā ir ļoti spēcīgas uzņēmumu kreditēšanas tradīcijas, galvenokārt lauksaimniecības nozarē – 40% SEB bankas kredītportfeļa juridisko klientu kreditēšanā veido lauksaimniecības uzņēmumi, bet visvairāk kreditēto nozaru topā ietilpst arī kokapstrāde un ražošana, galvenokārt augļu un dārzeņu pārstrāde. Tāpat šobrīd vērojama aktīva sadarbība ar pašvaldību kapitālsabiedrībām.
“Lauksaimniecība nenoliedzami ir Bauskas un visa Zemgales reģiona aktīvākā biznesa joma. Tas nav pārsteidzoši, ņemot vērā, ka tieši ap Bausku atrodas Latvijas bagātākās un auglīgākās zemes. Arī paši lauksaimnieki ir ļoti aktīvi un labprāt interesējas gan par izaugsmes iespējām, gan dažādu papildu uzņēmējdarbības formu attīstīšanu, kas arī nosaka lielo interesi par kreditēšanu,” stāsta Ilzīte Lāce, SEB bankas Zemgales uzņēmumu finansēšanas pārvaldes vadītāja.
Kaut arī pēdējos gados līdz ar ģeopolitiskiem satricinājumiem un ekonomisku nestabilitāti jaunu SEB bankas klientu skaits Zemgalē ir samazinājies, pēdējā gada laikā būtiski pieaugusi esošo klientu aktivitāte, kas galvenokārt saistīta ar lielām investīcijām ilgtspējīgas saimniekošanas attīstībā un biznesa konkurētspējas saglabāšanā. 2023. gadā kredītos mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Bauskā vien izsniegti 14 miljoni eiro, savukārt šī gada pirmajos divos mēnešos jau piešķirti 4,5 miljoni eiro.
Eiropas Savienības zaļā kursa zīmē arvien svarīgāka kļūst ilgtspējīga saimniekošana un vērojama intensīva lauksaimniecības tehnikas – kombainu, traktoru, sējmašīnu, miglotāju utt. – nomaiņa.
“Ja agrāk klienti pirka pirmo, kas bija pieejams, lai tikai apgūtu Eiropas naudu, šobrīd redzam, ka izvēle drīzāk tiek izdarīta par labu dārgākai, taču arī jaudīgākai un viedai tehnikai, lai mazāk reižu būtu jāveic viens maršruts, tā ietaupot degvielu un cilvēkstundas un mazinot CO2 izmešus. Modernās iekārtas ir arī daudz precīzākas, piemēram, globālās pozicionēšanas sistēmas uzstādījumi ļauj izvairīties no braukšanas divreiz pa vienu un to pašu joslu. Modernie aparāti arī spēj nolasīt augsnes sastāvu un noteikt, kādas darbības nepieciešamas. Protams, šāda tehnika ir ļoti dārga – moderns kombains maksā ap 700 000 eiro. Tās ir milzīgas investīcijas, tomēr lauksaimnieki daudz rūpīgāk nekā agrāk izvērtē ilgtermiņa ieguvumu,” stāsta Ilzīte Lāce.
Viņa atgādina – ilgtspējas jautājumiem lielu uzmanību pievērš arī SEB banka, mudinot klientus par to domāt savlaicīgi, kopā veidojot zaļu portfeli.
Viens no galvenajiem biznesa attīstības virzieniem ir arī investīcijas enerģētikas jomā, uzņēmējiem piedāvājot atbalstu, piemēram, garantiju veidā. Daudzi lauksaimnieki attīsta papildu biznesu arī citās, ar pamatnodarbošanos tieši nesaistītās nozarēs – viesnīcu, restorānu, muzeju nozarē u. c., un pēc ilgāka pārtraukuma atkal augusi interese par brīvo līdzekļu noguldīšanu.
Kopumā uzņēmējdarbības vidi Zemgales reģionā šobrīd raksturo aktīva digitalizācija – ap 90% uzņēmumu un ar to saistīto kontu tiek atvērti attālināti.
“Daļēji tas skaidrojams ar cilvēku paradumu maiņu, daļēji – ar paaudžu nomaiņu biznesā. Gados jauni uzņēmēji daudz aktīvāk izmanto dažādas digitālās vides sniegtās iespējas. Nereti ģimenes bizness tiek nodots no paaudzes paaudzē, un jaunie uzņēmēji nāk ar inovatīvām idejām un pilnīgi citu vīziju par saimniekošanu,” atklāj Ilzīte Lāce.
Mainījies arī uzņēmēju domāšanas veids: ja agrāk pats galvenais darījumu kritērijs bija ātrums, šobrīd uzņēmēji rūpīgāk ieklausās un kopā ar bankas konsultantiem meklē vislabāko risinājumu, pat ja tas prasa ilgāku laiku.
SEB bankas eksperte stāsta:
“SEB bankas klienti ir ļoti drosmīgi, tomēr ne neprātīgi. Ja agrāk uzņēmēji biežāk gribēja to, kas ir kaimiņam, tagad klienti meklē iespējas, kā pielāgoties un attīstīties, kā pārvarēt finansiāli neveiksmīga gada sekas. Mūsu klienti ir gudri un prot izdzīvot arī grūtās situācijās. Labs piemērs ir attieksme pret apdrošināšanu – ja agrāk dārdzības dēļ to iegādājās vien retais, šobrīd, mācoties no lauksaimniekiem, kuru īpašumi un raža smagi cieta aizvadīto vasaru postošajos negaisos un krusā, tai par labu izšķiras vairums lauksaimnieku.”
Zemgales uzņēmēji īpaši lepojas arī ar sociālo atbildīgumu. Tas attiecas gan uz godprātīgu darbinieku algošanu un nodokļu nomaksu, gan ziedošanu, it sevišķi Ukrainas atbalstam.
“Pēdējie gadi, kas ritējuši Covid-19, kara Ukrainā un milzīgas inflācijas zīmē lauksaimniekiem nav bijuši viegli. Lielas izejvielu izmaksas, slikta raža pērn un zemas gatavās produkcijas cenas likumsakarīgi noveda pie tā, ka ne visiem klientiem pagājušais gads noslēdzās ar izciliem finanšu rādītājiem, tomēr atšķirībā no piecus gadus senas pagātnes SEB banka atrod veidus, kā pārliecināties, ka klienta likviditāte ir pietiekama, lai sadarbību turpinātu. Mēs arī augam kopā ar saviem klientiem un rodam elastīgus risinājumus, piemēram, pagarinot kredīta atmaksas termiņu,” rezumē Ilzīte Lāce.
