Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja
Augustā daudziem vēl turpinās atvaļinājumu un ceļojumu laiks, bet gads jau ir iegriezies uz otru pusi. Atsākas aktīvā darba sezona, tuvojas skolas un studiju gaitas, taču vienlaikus tas nozīmē arī nākamo brīvdienu plānošanu. Ceļojumi Ziemassvētkos vai gadumijā tiek iegādāti jau tagad, bet īpaši apdomīgi cilvēki jau šobrīd domā par 2024. gada atvaļinājumu. Jo tieši savlaicīga plānošana ir labākais veids, kā nesagraut savas finanses atvaļinājuma laikā. Tas ļauj krietni izdevīgāk iegādāties aviobiļetes un rezervēt naktsmītnes, kā arī – izveidot atvaļinājuma budžetu, un pamazām uzkrāt nepieciešamo summu spilgtām, piesātinātām un atmiņā paliekošām brīvdienām.
Lūk, daži konkrēti ieteikumi, lai pēc-atvaļinājuma laikā neiekristu finanšu “bedrē”.
Viens no efektīvākajiem veidiem, kas ļauj kontrolēt atvaļinājuma budžetu, ir noteikt tēriņu limitus katrai dienai. Ceļojums atvaļinājuma laikā bieži rada eiforijas sajūtu – šķiet, tagad var atļauties visu. Ikdienas budžeta limits būs labas zāles pret to, ka visa atvaļinājumam paredzētā nauda tiek iztērēta pirmās nedēļas laikā.
Ir vērts izveidot atvaļinājuma kopējo budžetu, no kura jāatņem visi jau iepriekš zināmie izdevumi. Aviobiļetes, maksa par viesnīcu, koncerta vai muzeju apmeklējums, auto noma, izdevumi par transportu un līdzīgi. Atlikusī naudas summa jāizdala ar atvaļinājuma (vai citu brīvdienu) dienu skaitu, kas sniegs skaidrību par to, kādam ikdienas tēriņu limitam ir jāsagatavojas. Dienas limits ļaus vieglāk plānot to, cik bieži un kādus restorānus, atrakcijas varēsiet apmeklēt. Proti, būs skaidrs, ko atvaļinājumā varēsiet atļauties, un no kā būs jāatsakās. Ja šāda plānošana norit savlaicīgi, ir gana daudz laika, lai atlicinātu papildus naudu lietām, kuras noteikti gribat iekļaut brīvdienu plānā.
Atvaļinājuma laikā ir svarīgi uzraudzīt un tiešām ievērot dienas limitu – ja nav iztērēta visa plānotā summa, atlikumu var “pārcelt” uz citām atvaļinājuma dienām. Tā varēsiet pārsteigt ģimeni vai draugus ar kādu suvenīru vai neplānotu piedzīvojumu.
Savlaicīga sagatavošanās ir izdošanās atslēga – tas attiecas uz visām dzīves jomām, arī atpūtu. Pirmkārt, plānošana nozīmē būtisku ekonomiju un plašākas izvēles iespējas. Otrkārt, plānošana ļauj sastādīt precīzu atvaļinājuma budžetu, saprotot to, cik daudz varēs atļauties segt no ikmēneša ienākumiem, un, cik daudz naudas būtu vēl jāsakrāj. Treškārt, savlaicīgi plānots atvaļinājums aizritēs krietni piesātinātāk, nekā tad, ja paļausieties tikai uz veiksmi un gadījuma iespējām jau brīvdienu laikā.
Efektīvs veids, kā nonākt pie patiesa atvaļinājuma tēriņu budžeta, ir izdevumu reģistrēšana. Proti, ja apkoposiet visus izdevumus, kas veidojas šajā atvaļinājumā, nākamo varēsiet saplānot daudz precīzāk. Reģistrēšana ļaus ieraudzīt mazāk vajadzīgus tēriņus, no kuriem ir vērts atteikties par labu kam citam. Ceļojuma izdevumus ir vērts piefiksēt, sadalot tos kategorijās, piemēram, transporta izdevumi, izmitināšanas pakalpojumi, ēdināšana, izklaide, suvenīri, neparedzēti izdevumi. Šāda izdevumu detalizācija faktiski jau būs gatavs nākamā ceļojuma budžeta plāns.
Neparedzētas situācijas, piemēram, maksājumu kartes zādzība vai tās pazaudēšana, var būtiski sabojāt visu atvaļinājuma ieceri gan jums pašam, gan jūsu mīļajiem. Tāpēc ieteicams naudu sadalīt vairākos kontos un (vai) piesaistīt kontiem dažādas maksājumu kartes. Ja viena karte vairs nebūs pieejama, varēsiet izmantot citu, pārskaitīt naudu no viena konta uz citu utml.
Ieteicams, lai atvaļinājuma laikā būtu pieejamas gan debetkartes, gan kredītkartes. Vienu var lietot pastāvīgi, ikdienā – tajā ir dienas limitam paredzētā nauda. Otra paredzēta lielākiem vai neplānotiem tēriņiem. Turklāt, atsevišķiem pakalpojumiem ceļojuma laikā (piemēram, auto noma), var būt nepieciešama tieši kredītkarte. Ceļojumā nav ieteicams ņemt līdzi pārāk daudz skaidras naudas, – ja vien nebraucat uz valsti, kur elektroniskie norēķini nav izplatīti. Skaidru naudu ir viegli nozaudēt, tā var tikt nozagta, taču galvenā problēma – cilvēkiem ir vēlme iztērēt visu naudu, kas apmainīta kādā ārvalstu valūtā. Proti, ir sajūta, ka šī nauda jau ir “norakstīta” un tā tāpat ir jāiztērē. Ņemot vērā, ka parasti naudu maina, paredzot arī drošības rezervi, galu galā tiek iztērēts vairāk nekā būtu nepieciešams, norēķinoties ar karti.
Atmiņā paliekošs atvaļinājums var būt saistīts ar eksotiskas zemes apmeklējumu vai sava mazdārziņa iekopšanu – svarīgākais ir tam savlaicīgi sagatavoties. Pēkšņas nebūšanas tad neizjauks skaisto ieceri, kā arī, pirmie mēneši pēc atvaļinājuma nebūs jāpavada izmisīgi lāpot personīgās finanses.
Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB banka ir vadošā korporatīvā banka Ziemeļeiropā ar starptautisku pārstāvniecību vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Baltijas valstīs un Zviedrijā SEB banka piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. SEB bankas mērķis ir veidot labāku nākotni ar atbildīgiem padomiem un pārdomātu finansēšanu – šodienai un nākotnes paaudzēm. Uz 2023. gada 30. jūniju SEB Grupas kopējie aktīvi veido 4172 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2271 miljardi Zviedrijas kronu. SEB Grupā strādā 17 500 darbinieku. Vairāk par SEB Grupu: www.sebgroup.com.
