Statistika par komercbanku – Finanšu nozares asociācijas (FNA) biedru – darbību 2023. gadā liecina, ka cilvēki Latvijā daudz vairāk sākuši uzkrāt. Kopējais noguldījumu portfelis pērn sasniedza 21 miljardu eiro, turklāt 21% no visiem noguldījumiem ir termiņnoguldījumi. Tāpat ir pieaudzis pensiju 3. līmeņa dalībnieku skaits un attiecīgi uzkrājumu apjoms pieaudzis par 22%, gada beigās sasniedzot 732 miljonus eiro.

Termiņnoguldījumu apjoms pērn ir palielinājies no 9% (2022. gada beigās) līdz 21% (2023. gada beigās). Attiecīgi pieprasījuma noguldījumu apjoms ir samazinājies no 91% līdz 79%. Kopējais noguldījumu portfelis gada laikā palielinājies no 20,8 miljardiem līdz 21 miljardam eiro.

“Būtiski, ka ir notikušas pozitīvas pārmaiņas noguldījumu struktūrā – termiņnoguldījumu pieaugums norāda, ka cilvēki ir gatavi naudu uzkrāt ilgākā periodā. Tas arī apliecina cilvēku pārliecību par stabiliem ienākumiem. 21% no kopējiem noguldījumiem ir labākais uzkrājumu rādītājs kopš 2017. gada, un šīs pārmaiņas ir veicinājis nozīmīgs depozītlikmju kāpums 2023. gada laikā. Iepriecinoša ir arī statistika par pensiju 3. līmeni –pieaudzis gan uzkrājumu veidotāju skaits, gan kopējā uzkrājumu summa. Tas apliecina, ka cilvēki aizvien vairāk domā par savām finansēm tālākā nākotnē. Tāpat ir būtiski augusi pensiju 2. līmeņa aktīvu vērtība, taču dalībnieku skaits kļuvis mazāks, jo liela daļa no dalībniekiem pērn ir devušies pensijā,” norāda Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Statistika par pensiju 3. līmeņa dalībniekiem liecina, ka 2023. gadā dalībnieku skaits pārsniedz 397 tūkstošus cilvēku (369 tūkstoši 2022. gada beigās). Kopējais aktīvu apmērs – 732 miljoni eiro iepretim 599 miljoniem eiro gadu iepriekš. Vidēji svērtais viena gada ienesīgums 10 gadu periodā bija 2,4%.

Savukārt pensiju 2. līmeņa kopējā aktīvu vērtība gada nogalē sasniedza 5,8 miljardus eiro, kas ir par 1 miljardu eiro vairāk, nekā 2022. gada nogalē. Pensiju 2. līmeņa dalībnieku skaits pērn bija 1 118 046 cilvēku (gadu iepriekš – 1 136 812). Lielākā daļa no pensiju kapitāla (77%) ir ieguldīta aktīvajos pensiju plānos. Vidēji svērtais viena gada ienesīgums 10 gadu periodā bija 2,2%.

Kredītportfelis stabils

Statistika par komercbanku izsniegtajiem kredītiem liecina, ka kopējais kredītportfelis gada laikā ir bijis stabils 14,6 miljardi eiro. Lielākā daļa jeb 57% no izsniegtajiem kredītiem ir aizdevumi uzņēmumiem, bet 43% aizdevumi privātpersonām. Trešdaļa no kredītiem privātpersonām izsniegti mājokļa iegādei vai būvniecībai. Savukārt kopējais līzinga portfelis pērn sasniedza 1,82 miljardus eiro (2022. gada beigās tie bija 1,66 miljardi eiro), un lielākā daļa no šiem aizdevumiem (62%) bija finanšu līzings.

Kopumā Finanšu nozares asociācijas biedru aktīvu apmērs 2023. gada nogalē sasniedza 26,6 miljardus eiro. Pēc FNA lielāko biedru datiem kredītportfelis juridiskām personām reģionos pieaudzis (no 36% uz 43% no kopējā portfeļa), bet Rīgā – samazinājies (no 52% uz 45% no kopējā portfeļa), Pierīgā – palicis nemainīgs (12%).