Finanšu nozares asociācija (Asociācija) iebilst pret politiķa, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Jāņa Reira šodien nepatiesi sniegto informāciju raidījumā “Rīta Panorāma” par komercbanku darbību Latvijā, kas grauj ne tikai finanšu sistēmas reputāciju, bet arī Latvijas tēlu svarīgu lēmumu pieņēmēju acīs, kas var radīt virkni risku, ieskaitot ietekmi uz valsts kredītreitingu un “Moneyval” vērtējumu. Asociācija aicina politiķus un monetārās politikas veidotājus jautājumus par finanšu sektora attīstību risināt faktiskās darba grupās, kopīgi rodot labāko iespējamo risinājumu, atbilstoši tiesiskajam rāmim.
Politiķu saceltā ažiotāža ap Euribor likmju pieaugumu, kas izriet no Eiropas Centrālās bankas lēmumiem (cīņa ar inflāciju), ir sasniegusi bīstama populisma robežu. Tajā iedzīvotājus tiek mēģināts pretnostatīt bankām, piemirstot to, ka bankās strādā cilvēki, no bankām aizņemas cilvēki, bankās savu naudu glabā cilvēki. Banka, tāpat kā jebkurš bizness, ir daļa no ekonomikas un tās mērķis ir strādāt atbildīgi – ilgtermiņā un arī klientu interesēs. Solot zemākus kredītmaksājumus un pozicionējot sevi kā cīnītāju pret “ļaunajām bankām”, politiķi, protams, var gūt popularitāti. Taču priekšlikumi par valsts noteiktu hipotekāro kredītu procentu maksājumu (gan Eiropas centrālās bankas visai eirozonai noteikto Euribor likmi, gan banku pievienotajām likmēm) samazinājumu var radīt kumulatīvu efektu attiecībā uz ietekmi uz kapitālu un likviditāti gan esošajā kreditēšanas ciklā, gan arī turpmākajos ciklos. Dažādu valstu prakses var salīdzināt, bet arī tas ir jādara korektā veidā – nevar piesaukt dažādu valstu praksi, neņemot vērā, vai tā ir vai nav eirozonā, tāpat neskatot valsts likumdošanu un situāciju kopumā. Savukārt, runājot par depozītu likmēm – bankas jau daudzkārt tās ir cēlušas un darījušas to atbilstoši katras bankas labas pārvaldības principiem.
Turklāt šā brīža vēlme kredītu maksājuma sadārdzinājuma kontekstā nodarboties ar nepatiesiem apgalvojumiem, apsūdzot bankas naudas atmazgāšanā, ne tikai neveicinās konkurenci banku jomā – tās rada pamatotas investoru bažas par politiķu spēju saprast dažādu nozaru biznesa specifiku un uzņemties atbildību par to, kā viņu publiskie izteicieni ietekmē uzņēmumu spēju strādāt Latvijā.
Euribor ir procentu likme, kuru bankas maksā aizņemoties naudu starpbanku tirgū. Un tieši šīs likmes kāpuma ietekmei ir vistiešākais efekts uz gala hipotekārā maksājuma summu, jo bankas savas likmes paaugstinājušas nav. Lai izsniegtu kredītus uzņēmumiem un iedzīvotājiem, naudu aizņemas arī bankas. Tas ir tādēļ, ka noguldījumu termiņi parasti ir daudz īsāki, nekā kredītu termiņi, un šī starpība ir jāfinansē. Ja bankām ar likumu vai kā citādi tiktu noteikti kredītlikmju “griesti”, tas nozīmētu daudz atturīgāku kreditēšanas politiku. Turklāt, tā vietā, lai individuāli vērtētu katra kredītņēmēja iespējamās grūtības norēķināties likmes kāpuma dēļ, tiek diskutēts par vienotu “atlaidi” visiem kredītņēmējiem, kura dažiem nemaz nebūtu vajadzīga. Šādi kredīti var tikt traktēti kā pārskatīti kredīti, kas nākotnē radīs grūtības izsniegt jaunus aizdevumus, liks bankām veidot papildus uzkrājumus, kas sadārdzina un sašaurina kreditēšanu, kā arī radīs tiesiskus riskus finanšu sistēmai kopumā. Jāatgādina, ka banku kapitāla pietiekamības prasības uzliek tai par pienākumu uzturēt kapitāla apmēru tādā līmenī, lai nodrošinātu visu būtisko risku segšanu, kā arī nodrošināt, lai kapitāls būtu pietiekams zaudējumu segšanai iespējamu nelabvēlīgu notikumu iestāšanās gadījumā.
Turklāt pēdējo 20 gadu laikā EURIBOR likmes šādā un pat vēl augstākā līmenī ir bijušas jau trīs reizes un ekonomiski attīstītās valstis nav veikušas fundamentālas izmaiņas principos, pēc kuriem darbojas finanšu sistēma, un nav akceptējušas priekšlikumus par EURIBOR likmju mākslīgu ierobežošanu.
Lai palīdzētu iedzīvotājiem laikā, kad Euribor likmes turpina kāpt un veicinātu uzņēmumu kreditēšanu, bankas ir īstenojušas virkni pasākumu – mazinātas vai atceltas komisijas maksas par kredītu izsniegšanu; celtas depozītu likmes līdz ar katru Eiropas Centrālās bankas lēmumu par bāzes likmes paaugstināšanu; pazeminātas procentu likmes “zaļajiem” kredītiem; sekmēta kredītu pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem; piedāvāts Baltijā unikāls krājkonts, pieejams gan privātpersonām, gan uzņēmumiem.
Asociācija apkopojusi labāko praksi, lai informētu patērētājus par atbalstu hipotekārajiem kredītņēmējiem Euribor pieauguma apstākļos. Apkopotajā materiālā var atrast praktisku informāciju un risinājumus, kas maksātspēju grūtībās nonākušos klientus iedrošina sazināties ar savu banku, lai kopīgi rastu labāko risinājumu katrai konkrētajai situācijai un mazinātu pieaugošā Euribor sekas.
Bankas, apzinoties savu klientu situāciju, meklē un piedāvā abpusēji pieņemamu risinājumu. Katra situācija ar kredītņēmēju tiek risināta individuāli, ņemot vērā, ka vajadzības un gadījumi ir atšķirīgi (piemēram, kredīta apjoms, procentu likme, grūtību esamība vai tikai vēlme maksāt mazāk). Klienta iesniegumu izskata saskaņā ar tiesību aktiem, bankas noteikto politiku un procedūrām.
