Eirozonas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums oktobrī pasliktinājās, bet Francijā noskaņojuma rādītāji atkal noslīdēja pesimisma zonā. Vienlaikus augošās energoresursu cenas radīja papildu spiedienu uz uzņēmumu izmaksām, lai gan eirozonas ekonomika kopumā saglabāja mērenu izaugsmi. Savukārt Ķīnas ekonomika trešajā ceturksnī pārspēja prognozes, ko veicināja spēcīgs eksports un ražošanas sektora izaugsme, norāda bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis.
Eirozonas patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma rādītāji oktobrī uzrādījuši pavājinājumu
Saskaņā ar sākotnējo novērtējumu kopējais PMI jeb uzņēmējdarbības aktivitātes indekss oktobrī samazinājās līdz 51,9 punktiem no 53,1 punkta, sasniedzot zemāko līmeni pēdējo četru mēnešu laikā. Uzņēmēju optimisms oktobrī mazinājās gan ražošanas, gan pakalpojumu sektorā, turklāt Francijā, atšķirībā no pārējām eirozonas valstīm, noskaņojuma rādītāji atkal ieslīdēja pesimisma zonā. Eirozonas ražotāji ziņoja par strauju izmaksu pieaugumu, ko galvenokārt noteica energoresursu sadārdzinājums. Kopš jūlija sākuma naftas cenas noturīgi pieauga un oktobra otrajā pusē sasniedza augstāko līmeni kopš šā gada aprīļa. Vienlaikus uzņēmumi atzīmēja, ka, neskatoties uz inflācijas spiediena pastiprināšanos, gala produkcijas cenu kāpums oktobrī palēninājās. Kaut arī 4. ceturkšņa sākumā noskaņojuma rādītāji mazinājās pēc spēcīgiem rezultātiem septembrī, PMI līmeņi joprojām atbilst salīdzinoši veselīgam eirozonas IKP pieaugumam par 0,3 % ceturkšņa griezumā. Bloomberg aptaujātie analītiķi paredz, ka eirozonas ekonomika 3. un 4. ceturksnī uzrādīs 0,2–0,3 % pieaugumu.
Ķīnas ekonomikas rādītāji septembrī sagādājuši pozitīvu pārsteigumu, pārsniedzot analītiķu prognozes
Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) 3. ceturksnī pieauga par 4,5 % gada griezumā, paātrinoties no 4,3 % 2. ceturksnī. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, ekonomika 3. ceturksnī pieauga par 1,2 %. Izaugsmi turpināja uzturēt Ķīnas ražošanas un pakalpojumu sektori, savukārt būvniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu to kavēja. Septembrī ražošanas sektora gada izaugsme paātrinājās līdz 5,5 %, sasniedzot augstāko līmeni sešu mēnešu laikā. Ražošanas nozaru griezumā datoru un sakaru iekārtu ražošana turpināja uzrādīt vienu no straujākajiem kāpumiem, sesto mēnesi pēc kārtas augot par 15–20 % gada griezumā. Eksports septembrī pieauga par 36,3 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.
Globālais investīciju uzplaukums mākslīgā intelekta infrastruktūrā uzturēja spēcīgu pieprasījumu pēc Ķīnā ražotās produkcijas. Pateicoties tam, Ķīna septembrī reģistrēja otro lielāko tirdzniecības pārpalikumu vēsturē. Nominālais mazumtirdzniecības apgrozījums septembrī pieauga par 1,1 % gada griezumā, arī uzrādot labāko rezultātu pusgada laikā. To varētu būt veicinājušas papildu valsts subsīdijas atsevišķu elektronisko iekārtu iegādei. Tajā pašā laikā kredītu pieauguma temps Ķīnā turpināja palēnināties, sasniedzot jaunu zemāko līmeni kopš novērojumu uzsākšanas 1998. gadā – 4,8 % gadā.
