Jaunākās paaudzes aizņemas biežāk, tajā pašā laikā Latvija joprojām ir viena no valstīm ar zemāko mājsaimniecību kredītsaistību līmeni Eiropā. Luminor bankas novērojumi liecina, ka pēdējo 20 gadu laikā būtiski mainījusies gan kreditēšanas vide, gan iedzīvotāju paradumi. Lai gan finanšu risinājumi kļuvuši pieejamāki un elastīgāki, sabiedrības attieksmi pret aizņemšanos joprojām veido arī iepriekšējo finanšu krīžu pieredze. 

Jaunie pieaugušie aizņemas teju divreiz biežāk 

Jaunie pieaugušie Latvijā aizņemas teju divreiz biežāk nekā citas paaudzes, 70 % mājsaimniecību, kuras veido iedzīvotāji vecumā no 16 līdz 34 gadiem, ir kādas parādsaistības, kamēr vidēji Latvijā tās ir 36 % iedzīvotāju, liecina Latvijas Bankas dati. Līdzīgas tendences ir visā Eiropā. 

“Jaunākās paaudzes aizņemas aktīvāk, un to ietekmē gan dzīves cikls, gan atšķirīga ekonomiskā realitāte. Apmēram 30 līdz 50 gadu vecumā cilvēki ir ekonomiski aktīvākajā dzīves posmā, tiek segts mājokļa kredīts, audzināti bērni un finansēti citi nozīmīgi ģimenes izdevumi. Vienlaikus jāņem vērā, ka pēdējo 15 līdz 20 gadu laikā ir būtiski mainījusies arī kreditēšanas vide. Aizņēmumi kļuvuši daudz pieejamāki – attīstījušies digitālie risinājumi, ātra attālināta pieteikšanās. Tas ir veicinājis izmaiņas sabiedrības paradumos un attieksmē pret aizņemšanos. Tajā pašā laikā lielai daļai iedzīvotāju, kas šobrīd jau ir pensijas vecumā, tāds produkts kā kredīts mājokļa iegādei nebija nepieciešams, jo liela daļa no vecā dzīvojamā fonda cilvēku rīcībā nonāca privatizācijas vai nomaksas ceļā. Tas daudzām ģimenēm kalpoja kā pamats vēlākai mājokļa maiņai. Joprojām Latvijā mājokļu īpašumtiesības ir krietni virs Eiropas vidējā, sasniedzot teju 84 %. Savukārt jaunākajām paaudzēm mājokļa iegādei un citiem nozīmīgiem dzīves mērķiem nepieciešams aizņemties vairāk nekā iepriekšējām,” skaidro Kaspars Lukačovs, Luminor bankas privātpersonu kreditēšanas vadītājs. 

Biežāk kredītsaistības mājsaimniecībās, kurās atsauces persona ir 16 līdz 34 gadus veca, veido kredīts mājokļa iegādei, tāds ir vismaz katram piektajam (23 %), un praktiski visi hipotekārie kredīti ir saistīti ar mājsaimniecības galvenā mājokļa iegādi. Savukārt vismaz pusei mājsaimniecību šajā vecuma grupā ir ar hipotekāro kredītu nesaistīts parāds (57 %), kas ir gandrīz divreiz biežāk nekā vidēji Latvijā. 

Līdzīgas tendences visā Eiropā 

Arī Eiropas Centrālās bankas Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums apstiprina līdzīgu tendenci visā eirozonā. Jauno pieaugušo (16–34 gadi) mājsaimniecībām ir visaugstākā parāda attiecība pret aktīviem – piemēram, mājokļa, automašīnas un uzkrājumu vērtību –, sasniedzot 45 %. Tas nozīmē, ka gandrīz puse no šo mājsaimniecību piederošā mājokļa, automašīnas un citu aktīvu vērtības ir finansēta ar kredītiem. 

“Ņemot vērā, ka pakāpeniski samazinās emocionālā barjera pret aizņemšanos, kas daudziem veidojusies pārdzīvojot finanšu krīzi 2008. gadā, daudz populārāki ir kļuvuši arī patēriņa kredīti. Patēriņa kredītu bankā biežāk izvēlas saņemt ekonomiski aktīvi iedzīvotāji vecumā no vidēji 30 līdz 50 gadiem, profesionāļi ar stabiliem ienākumiem. Vairāk nekā pusei patēriņa kredīta ņēmēju ienākumi uz vienu pieaugušo mājsaimniecības locekli sasniedz aptuveni 1900 eiro mēnesī pēc nodokļu nomaksas. Mūsu aptaujas liecina, ka vislielākās aizdevumu summas tiek izmantots mājokļa remontam un labiekārtošanai, automašīnas remontam vai iegādei, bet pēdējos gados arvien biežāk arī veselības aprūpes, tostarp zobārstniecības, izdevumu segšanai. Pieprasījuma kāpums pēc aizdevumiem, kā arī sabiedrības uzskatu un domāšanas pārmaiņas, sekmē jauna veida piedāvājuma rašanos finanšu tirgū, piemēram, pilnībā attālinātu un digitālu kredīta saņemšanu un citus elastīgus finansēšanas risinājumus. Ir tikai pamatoti, ka līdz ar tik vērienīgām pārmaiņām mainās arī seni priekšstati, kas vairs neatbilst šodienas pasaulei,” papildina Kaspars Lukačovs. 

Savukārt vislielākais kredītsaistību slogs attiecībā pret ienākumiem ir mājsaimniecībām, kurās atsauces persona ir 35 līdz 44 gadus veca. ECB dati rāda, ka šajā vecuma grupā parāda attiecība pret ienākumiem sasniedz 126 % – augstāko rādītāju starp visām vecuma grupām.