Lai arī telefonkrāpniecība ir krāpnieku visbiežāk izmantotā metode, aizvien viena no izplatītākajām shēmām ir investīciju krāpniecība, jo ar tās “palīdzību” krāpnieki var no saviem upuriem iegūt gana lielas naudas summas. Arī investīciju krāpnieki steidzina, uztur ilgstošu saziņu ar saviem upuriem un pat aicina melot bankai. Kā atpazīt šādas krāpnieku shēmas un nekļūt par investīciju krāpniecības upuri, skaidro Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Briede.

Kā atpazīt investīciju krāpniekus?

Investīciju krāpnieki darbojas ne tikai telefoniski, bet lielākoties arī “medī” upurus sociālajos tīklos, izvietojot reklāmas ar vilinošiem piedāvājumiem pelnīt naudu ātri un bez riska. Ja saņemts zvans ar piedāvājumu investēt, vispirms svarīgi pievērst uzmanību zvanītāja pazīmēm. Bieži vien krāpnieki zvana no citu valstu numuriem un sarunvalodā izmanto krievu, retāk arī angļu valodu. Krāpnieki mēdz stādīties priekšā kā uzņēmumu finanšu brokeri vai finanšu analītiķi, kas aicina investēt dažādās finanšu platformās un ieguldījumu instrumentos, solot, ka viņiem ir īpaši eksperti, kas var paredzēt kādā brīdī aktīva vērtība celsies, tāpēc peļņa ir garantēta. Svarīgi ņemt vērā to, ka krāpnieki savā saziņā sākotnēji ir jauki, savukārt vēlāk jau paliek ļoti uzstājīgi un pat nepiekāpīgi.

“Visbiežāk finanšu noziedznieki ar upuri sazinās regulāri un ilgstoši. Tad, kad uzticība ir radusies un cilvēks ir pārskaitījis naudu, krāpnieki imitē dažādu ieguldījumu darbību veikšanu pašu veidotās viltus mājaslapās, kur cilvēkam šķietami ir pašam piekļuve un var sekot līdzi savām investīcijām. Tādā veidā tiek radīta ilūzija, ka tiešām tiek pelnīts, lai gan reāli naudas līdzekļi tiek skaitīti uz citām vietām, nevis uz šo platformu, kurā tiek veiktas darbības. Tādā veidā krāpniekam ir iespēja naudu pārvirzīt savā kabatā, bet šī viltus mājaslapa rada priekšstatu, ka upura nauda pašam vēl ir pieejama,” informē M. Briede.

Būtiski atcerēties, ka jebkurām investīcijām ir jābūt pārdomātām – jāveic piedāvājuma izpēte un analīze, kas attiecīgi prasa noteiktu laiku, tāpat arī jābūt izpratnei par to, kur un kāpēc tiek ieguldīts. Krāpniecības gadījumā noziedznieki mēdz mudināt veikt ātrus, tūlītējus maksājumus, sakot, ka šāda iespēja drīz pazudīs. Turklāt parasti krāpnieki komunikācijā izmanto cilvēkam nesaprotamus terminus kā pašsaprotamus, lai radītu priekštatu, ka krāpnieks labi pārzina jomu. Tāpēc upurim nav citu variantu kā uzticēties teiktajam, jo pats ne vienmēr var noteikt, vai informācija atbilst patiesībai.

Jādomā kritiski!

Nepārzinot investīciju darbības principus, diemžēl var būt viegli uzķerties uz krāpnieku solītajiem ātrajiem rezultātiem. Cilvēkam tiek sniegta sajūta, ka investīcijas ir veids, kā ātri un vienkārši nopelnīt lielas naudas summas, turklāt krāpnieki bieži stāsta, ka šādi pelnīt ir “ekskluzīva iespēja” un ir tikai daži “izredzētie”, kam tā tiek dota. “Ir svarīgi kritiski un ļoti rūpīgi izvērtēt jebkuru aicinājumu ieguldīt savus naudas līdzekļus. Krāpnieki nereti upurus pievilina, sniedzot aplamu sajūtu, ka viņi spēj piedāvāt iespēju ļoti ātri un ar maziem ieguldījumiem nopelnīt lielas naudas summas vai sola augstu investīciju atdevi. Šādas ilūzijas radīšana un vienlaikus vēlme iegūt lielus naudas līdzekļus bieži vien ir noteicošais faktors, kāpēc finanšu noziedzniekiem bez grūtībām izdodas izkrāpt ievērojamus naudas apjomus”, uzsver eksperte.

Tendence atkārtoti apkrāpt upuri

Lai novērstu pēc iespējas vairāk krāpšanas mēģinājumu, bankas īsteno darījumu uzraudzības pasākumus. Situācijā, kad rodas aizdomas par iespējamiem krāpniecības gadījumiem, tiek uzsākta saziņa ar klientu. Bankas krāpšanas novēršanas eksperte arī norāda uz pastāvošu tendenci – krāpniecības upuri tiek aicināti bankām sniegt nepatiesu informāciju par saviem pārskaitījumiem, piemēram, norādīt, ka nauda tiek pārskaitīta, lai veiktu ārstniecības pakalpojumus vai mājokļa remontu.

“Finanšu krāpnieki ir kļuvuši nekaunīgāki – viņi nebaidās nomelnot bankas un aicina upurus sniegt bankai nepatiesu informāciju par patieso maksājumu mērķi. Bieži vien pat tad, kad nauda jau no upura ir izkrāpta, finanšu noziedznieki turpina savu krāpšanas shēmu un sazinās pēc kāda laika atkārtoti, jau stādoties priekšā kā citas personas – juristi, policisti, starptautisku organizāciju darbinieki, solot palīdzēt atgūt pazaudēto naudu. Protams, lai atgūtu naudu, atkal jāveic neskaitāmi maksājumi, tādējādi upuris tiek apkrāpts atkārtoti,” norāda eksperte.

Eksperte atgādina, ka gadījumā, ja ir radušās aizdomas, ka esat kļuvis par krāpnieku upuri, pēc iespējas ātrāk par to jāziņo bankai un policijai.