Kopš marta Latvijas iedzīvotāji arvien vairāk izmanto bezskaidras naudas maksājumus, jo īpaši bezkontakta kartes, samazinājies darījumu skaits bankomātos un pieauguši pirkumi interneta veikalos, liecina banku dati. Latvijas iedzīvotāji labprāt norēķinās ar bezskaidru naudu. Galvenie iemesli, kāpēc iedzīvotāji joprojām maksā arī skaidrā naudā, ir — tirdzniecības vietā nav pieejami karšu maksājumi (50 %) un pieradums (27 %), liecina Mastercard un Finanšu nozares asociācijas veiktais pētījums. Aptauja veikta informatīvās kampaņas #viedpircējs ietvaros.
Latvijas iedzīvotāji, pateicoties moderniem maksājumu risinājumiem, aizvien biežāk naudas maku var atstāt mājas. Tomēr pētījumā noskaidrots, ka vidējā naudas summa, kuru Latvijas iedzīvotāji ieteiktu nēsāt līdzi ikdienas gaitās saviem draugiem un radiem, ir 67,77 eiro.
Lielai daļai jeb 37 % respondentu ir grūti pateikt konkrētu skaidras naudas summu, kas būtu jātur savā naudas makā ikdienas gaitās. Savukārt 28 % respondentu iesaka ikdienā nēsāt līdzi no 21 līdz 50 eiro. Pētījums sniedz iespēju secināt, ka skaidras naudas apjoms, ko iedzīvotāji iesaka ņemt līdzi, atkarīgs galvenokārt no ienākumu līmeņa.
Visbiežāk maksāt skaidrā naudā izvēlas iedzīvotāji vecuma grupās no 18 līdz 24 un no 55 līdz 75 gadiem. Turklāt vairāk nekā puse jeb 62 % respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem norādījuši, ka maksā ar skaidru naudu tad, kad nav iespēja norēķināties ar maksājumu karti.
Ikdienas pirkumi tiešsaistē un norēķini ar maksājumu kartēm un citiem maksājumu rīkiem sniedz ērtību, drošību un tēriņu kontroli. Kā liecina Latvijas iedzīvotāju aptauja, iecienītākās maksājumu metodes internetā ir drošs savienojums ar internetbanku (BankLink), to norāda 67 % respondentu, un maksājumi ar bankas karti — 45 %. Šāds risinājums ir vienlīdz aktuāls respondentiem visās vecuma grupās.
Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem 2020. gada 1. ceturksnī, Latvijā ir izsniegtas vairāk nekā 2,1 milj. maksājumu karšu. Maksājumu kartes tiek pieņemtas vairāk nekā 30 tūkst. tirdzniecības vietu.
“Skaidras naudas norēķinus ikdienā, pateicoties ērtībām un ātrumam, pakāpeniski arvien vairāk nomaina bezskaidras naudas norēķini, apliecinot, ka Latvijas iedzīvotāji uzticas digitālajiem risinājumiem un novērtē tehnoloģiju sniegtās iespējas. Saglabājas arī nepieciešamība pēc skaidras naudas, tomēr tās apjomi varētu vēl vairāk samazināties, jo, kā liecina mūsu novērojumi, arī gados vecāki cilvēki arvien biežāk dod priekšroku maksājumiem ar karti. Maksājumu tehnoloģiju attīstība maina ne tikai pircēju paradumus, bet palīdz arī tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem strādāt efektīvāk, samazinot izmaksas, kas saistītas ar maksājumu pieņemšanu. Ieguvēji ir visi, tāpēc bezskaidras naudas norēķini nākotnē attīstīsies vēl vairāk,”
– saka Ronalds Platkājis, SEB bankas Maksājumu karšu nodaļas vadītājs.
“Pamatā ienākošā skaidras naudas plūsma veidojas mazumtirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu jomas uzņēmumos, kur klientiem ir iespēja izvēlēties — maksāt skaidrā naudā vai ar maksājumu karti. Minētajās jomās maksājumu īpatsvars skaidrā naudā svārstās 40–60 % robežās. Tomēr vērojams, ka tirgotāji, kas tradicionāli saviem klientiem piedāvājuši norēķinus tikai skaidrā naudā, pielāgojas savu pircēju paradumiem un piedāvā arī karšu maksājumus. Nelielam tirgotājam šādam nolūkam ideāli piemēroti ir POS mini termināļi (mPOS). Līdz ar tehnoloģiju attīstību pircēji arvien biežāk izvēlēsies naudas maku atstāt mājās un ikdienas maksājumus veikt ar viedtālruni vai viedpulksteni,”
– saka Liene Gasiņa, Swedbank Karšu atbalsta daļas vadītāja.
“Šobrīd tirdzniecībai internetā ir diezgan stingri regulējumi, jo īpaši, ja tirgotājs piedāvā norēķinus ar karti vai internetbanku. Fakts, ka e-veikalā ir pieejami norēķini ar karti, jau parāda tirgotāja uzticamību, jo to ieviešanai ir noteiktas prasības un Latvijā strādājošās bankas ir prasīgas to izpildē. Iepērkoties gan vietējos, gan ārzemju interneta veikalos, pircējus sargā arī karšu shēmu izdotie noteikumi. Gadījumā ja tirgotājs nav piegādājis preci vai nav sniedzis pakalpojumu un nav atpakaļ atdevis naudu, pircējam ir iespēja atgūt naudu arī no savas kartes izdevējbankas. Brīdī, kad darījuma apmaksai tiek izmantots pārskaitījums, proti, BankLink jeb maksājumu ierosināšanas pakalpojums, pircējam vienmēr būtu jāizvērtē tirgotājs, balstoties uz pieejamajām atsauksmēm. Tāpat noteikti jāpārbauda, vai naudas saņēmējs ir tas pats tirgotājs, kas sniegs pakalpojumu vai nodrošinās preci,”
– skaidro Viktors Saulītis, Luminor bankas E-komercijas un karšu risinājumu vadītājs.
Šobrīd aizvien vairāk pircēju dod priekšroku norēķiniem un pirkumiem tiešsaistē, izmantojot dažādus modernus maksājumu rīkus. Lai mudinātu iedzīvotājus un uzņēmējus aktīvi izmantot e-komercijas risinājumus, vienlaikus veicinot zināšanas par drošību, it īpaši digitālo, kā arī atbalstītu Latvijas uzņēmējus, Mastercard kopā ar Finanšu nozares asociāciju organizē informatīvu kampaņu #viedpircējs. Tā norisinās no 2020. gada jūlija līdz augustam. Kampaņas laikā galvenie sadarbības partneri — Latvijas komercbankas un tirgotāji. Latvijas uzņēmēji ir laipni aicināti novērtēt e-komercijas un bezskaidras naudas priekšrocības, atbalstot informatīvo kampaņu un pievienojoties #viedpircējs kustībai. Vairāk informācijas: https://www.financelatvia.eu/mastercard/
Mastercard (NYSE: MA), www.mastercard.com, ir tehnoloģiju uzņēmums globālajā maksājumu nozarē, kas darbojas pasaules ātrākajā maksājumu apstrādes tīklā un savieno patērētājus, finanšu institūcijas un uzņēmumus vairāk nekā 210 valstīs. Mastercard produkti un risinājumi padara ikdienas tirdzniecības aktivitātes, tādas kā iepirkšanās, ceļošana, uzņēmuma vadība un finanšu pārvaldība, ērtākas, drošākas un efektīvākas ikvienam: https://newsroom.mastercard.com/subscribe/
Finanšu nozares asociācija ir sabiedriskā organizācija, kas pārstāv Latvijas finanšu nozari nacionālajā un starptautiskajā līmenī. Tā apvieno ne vien Latvijā reģistrētās bankas un ārzemju banku filiāles, bet arī saistīto nozaru uzņēmumus.
Mastercard un Finanšu nozares asociācijas Latvijas iedzīvotāju pētījums veikts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2020. gada maijā, aptaujājot 1005 respondentus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.
Sabīne Spurķe, Finanšu nozares asociācijas komunikācijas vadītāja (tālr. +371 20604166, e-pasts sabine.spurke@financelatvia.eu);
Ieva Lapiņa-Ennīte, Vīlands Associates komunikācijas konsultante (tālr. +371 29375689, e-pasts ieva.lapina@vilands.lv).
