Kopš draudzības un mīlestības meklējumus vairs neierobežo pilsētu vai valstu robežas, ik gadu pieaug tā saucamās romantiskās krāpšanas apmēri. Finanšu nozares asociācijas aplēses liecina, ka pērn romantiskās krāpniecības upuru skaits audzis par piektdaļu, salīdzinot ar 2022. gadu.
Kā stāsta Laima Letiņa, Finanšu nozares asociācijas padomniece:
“Romantiskās krāpšanas apmērus ir grūti identificēt, jo ne visi upuri ziņo policijai vai bankai. Taču aplēses rāda, ka šāda veida krāpšana ik gadu pieaug visā pasaulē, un līdz šim augstāko punktu piedzīvoja tieši pandēmijas laikā. Redzam, ka krāpnieki arvien vairāk sāk fokusēties uz nelieliem, bet regulāriem ienākumiem. Salīdzinoši mazus naudas pārskaitījumus banku drošības kontrolēm ir daudz grūtāk izsekot, nekā lielus pārskaitījumus, un krāpnieki to izmanto. Turklāt romantiskās krāpšanas gadījumā, ilgstošā laika posmā, cilvēki labprātīgi šķiras no savas naudas – dažkārt tie ir mēneši vai pat gadi. Līdz ar to summāri izkrāptās naudas summas ir ievērojamas.”
Krāpnieki visbiežāk izveido viltus profilus sociālajās platformās Facebook, Instagram, Tinder u.c., un cenšas iegūt cilvēku uzticību ilgākā laika periodā. Tas sākas ar draudzības uzaicinājumu no svešinieka, visbiežāk ārzemnieka, kam seko regulāra komunikācija, kas kļūst arvien intensīvāka un attālinātās attiecības tuvākas. Nereti interesantās sarunas un attālinātā draudzība pāraug romantiskās jūtās, un tas ir brīdis, kad krāpnieki sāk lūgt finansiālu palīdzību. Nauda tiek lūgta pēkšņiem medicīnas izdevumiem, kā palīdzība tuviniekam vai ceļojuma biļetei, lai it kā satiktos.
Visbiežāk par romantiskās krāpšanas upuriem Latvijā kļūst sievietes vecumā virs 50 gadiem, taču apkrāpto klientu vecuma amplitūda ir plaša, un krāpnieku nagos var iekrist praktiski visu vecumu iedzīvotāji. Zīmīgi gan, ka jaunākas sievietes kļūst par upuriem iepazīšanās platformās, piemēram, Tinder, Badoo, vecākas – sociālo tīklu platformās Facebook, Instagram. Turklāt krāpnieku nagos iekrīt kā izglītoti cilvēki ar augstiem ienākumiem, tā upuri ar zemākiem ienākumiem. Galvenokārt, par upuriem kļūst iejūtīgi un labsirdīgi cilvēki, kuri savas empātijas dēļ viegli nonāk krāpnieku nagos.
Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati liecina, ka pērn četrām Latvijas lielākajām komercbankām ir izdevies novērst dažādos krāpšanas gadījumus 9,2 miljonu eiro apmērā.