Rūpēties par savu nākotnes finansiālo labklājību nav par vēlu jebkurā vecumā, un ieguldīšana nav tikai jaunās paaudzes nodarbošanās – tā vietā, lai glabātu savus iekrājumus zeķē, ieteicams izmantot dažādas ieguldījumu iespējas, lai vairotu uzkrājumu. Luminor bankas finanšu eksperts Raivis Vutnāns skaidro, kādas ieguldīšanas stratēģijas labāk izvēlēties gados vecākiem cilvēkiem un kā turpināt uzkrājumu veidošanu arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas.
“Tuvojoties pensionēšanās vecumam, cilvēkiem arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā sevi finansiāli nodrošināt pēc darba gaitu beigšanas un kā saglabāt savu dzīves līmeni tik augstu, lai vecumdienas varētu arī izbaudīt, nevis tikai izdzīvot. Pensiju 1. un 2. līmeņa uzkrājums nodrošinās aptuveni 40-50 % no darba algas, taču dažādi ieguldījumu veidi ir labi instrumenti, kā šo procentu palielināt – lai vairotu savu uzkrājumu, var veikt ieguldījumus pensiju 3. līmenī, iegādāties akcijas, biržā tirgotos fondus un obligācijas, veidot termiņnoguldījumus un izmantot citas finanšu iespējas. Lai arī iekrājumus ir ieteicams sākt veidot pēc iespējas agrākā vecumā, to regulāri vajadzētu darīt visa mūža garumā,” skaidro R. Vutnāns.
Eksperts skaidro, ka investora vecumam ir nozīme, izvēloties investīciju veidu un termiņu un riska toleranci, taču tas nenozīmē, ka ieguldījumu veikšanai ir kāds maksimālais vecuma ierobežojums. Ikviens neatkarīgi no sasniegtā vecuma var ieguldīt savus brīvos līdzekļus dažādos finanšu instrumentos. Mūsdienās ir pieejama ieguldījumu instrumentu un to stratēģiju dažādība, kas pielāgojama katra individuālajām vajadzībām. Kopumā gados vecākiem cilvēkiem ieteicams izvēlēties ieguldījumus ar īsāku termiņu un zemāku risku, rēķinoties ar laiku, kad šie līdzekļi varētu būt nepieciešami. Ja līdz pensionēšanās vecumam palicis pavisam neilgs periods, var izvēlēties, piemēram, termiņnoguldījumu vai krājobligācijas. Savukārt īstermiņa mērķiem var izmantot krājkontu, kas nav fiksēta termiņa noguldījums.
Paredzot, ka ieguldījumus pirms pensionēšanās vecuma vai, jau esot pensijā, var veidot ilgākā laika periodā, piemēram, 5-10 gadu griezumā, tad kā alternatīvu konservatīviem ieguldījumiem var izvērtēt ieguldījumus obligācijās vai biržā tirgotajos fondos. Ja ir pieejami līdzekļi, ko var pakļaut augstāka riska ieguldījumiem, tad tos var novirzīt ieguldījumiem akcijās, bet ir jāapzinās, ka, pērkot individuālu uzņēmumu akcijas, tās var svārstīties, var radīt gan peļņu, gan arī zaudējumus, tomēr tas nenozīmē, ka vecumdienās nevajadzētu pētīt uzņēmumus un ieguldīt perspektīvu uzņēmumu akcijās.
Atbilstošu pensiju plānu izvēle ir būtiska, domājot par savu nākotnes uzkrājumu. Cilvēkiem pēc 50 gadu vecuma iesaka izvēlēties konservatīvākus plānus, kuri paredz mazāku uzkrājuma daļu ieguldīšanu akcijās, bet palielinot līdzekļu ieguldījumu obligācijās, attiecīgi tie ir mazāk riskanti. Taču visbiežāk cilvēki vēl vairākus gadus turpina strādāt un saņemt algu vai arī turpina strādāt pensijas vecumā, kas nozīmē, ka cilvēki vēl var turpināt ieguldīt dažādos instrumentos, tostarp pensiju 3. līmenī, kas ir labs veids, kā izvēlēties gan iemaksu lielumu, gan biežumu.
Lai gan pensiju 3. līmeņa uzkrājumu iespējams izņemt jau no 55 gadu vecuma, prātīgāk būtu to atstāt un ļaut tam turpināt pelnīt līdz brīdim, kad šie līdzekļi ir patiešām nepieciešami. Izņemot uzkrājumu un turpinot to desmit vai vairāk gadus glabāt norēķinu kontā, nauda gan ātrāk “iztērēsies”, gan laika gaitā zaudēs vērtību inflācijas dēļ.
Kopumā jāņem vērā, ka uzkrājumu diversifikācija ir viens no galvenajiem veidiem, kā rūpēties par savu uzkrājumu, un tam nav noilguma. Katram no šiem investīciju instrumentiem ir savas priekšrocības un arī riski, tāpēc ieteicams arī vērsties bankā, lai ieguldījumu konsultants sniegtu konsultāciju par katru no risinājumiem.
