Puse Latvijas vecāku bērniem kabatas naudu dod laiku pa laikam, savukārt Lietuvā un Igaunijā vairākums vecāku saka, ka kabatas naudu bērniem dod regulāri. Kopumā Baltijā ap 90% vecāku noradījuši, ka viņu bērniem ir kabatas nauda, ko veltīt ikdienas tēriņiem. Lielākā daļa vecāku mēnesī bērniem dod līdz 40 eiro, liecina SEB bankas veiktās aptaujas* dati.
“Visbiežāk kabatas naudas jautājums kļūst aktuāls, kad bērniem sākas skolas gaitas. Tomēr runāt par to, kur nauda rodas un kā to tērēt, var arī pirms tam, lai bērniem laicīgi mācītu finanšu pratības pamatus un budžeta plānošanu. Vēlāk vecāki var būt drošāki un pārliecinātāki, ka bērni būs spējīgi plānot savus tēriņus,” norāda SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja Elza Rudzīte.
“Pēc mūsu aptaujas datiem, daudz aktīvāk ar bērniem par naudas lietām runā vecāki Igaunijā. Redzam arī, ka tur puse vecāku kabatas naudu bērniem dod regulāri, kas liecina par sistemātisku un pārdomātu pieeju. Arī Latvijā salīdzinoši liela daļa vecāku norādīja, ka izrunā ar bērniem finanšu plānošanu, tomēr puse vecāku kabatas naudu bērniem piešķir laiku pa laikam, ne regulāri. 37% vecāku Latvijā atzīmējuši, ka naudu dod regulāri.”
Latvijā, atšķirībā no kaimiņvalstīm, lielākā daļa vecāku (63%) dod bērniem naudu, nenosakot, kam to tērēt, savukārt 30% aptaujāto norādījuši, ka dod bērniem konkrētu summu, kas paredzēta pusdienām skolā vai pēc skolas, un konkrētu summu, ko bērni var izmantot pēc pašu vēlēšanās. Vēl 7% vecāku dod bērniem naudu tikai un vienīgi pusdienām. Lietuvā un Igaunijā situācija atšķiras – tur lielākā daļa vecāku (attiecīgi 56% un 60%) “izdala”, kāda summa ir paredzēta pusdienām un kāda – citiem tēriņiem.
Visbiežāk summa, ko bērni saņem mēnesī, visā Baltijā ir līdz 40 eiro. No Latvijas vecākiem, kuri ļauj bērniem tērēt naudu pēc viņu ieskatiem, 43% dod bērniem līdz 20 eiro mēnesī un vēl 32% – no 20 līdz 40 eiro mēnesī. Bet, runājot pa tiem, kuri “sadala”, kam tērēt naudu, var redzēt, ka lielākoties viņi dod līdz 20 eiro pusdienām un tikpat daudz – citiem tēriņiem, kas mēnesī sastāda līdzīgu kopsummu ap 40 eiro. Igaunijā situācija ir līdzīga, bet Lietuvā ir mazliet vairāk to bērnu, kuri saņem no vecākiem virs 80 eiro mēnesī.
“Nav pareizās vai nepareizās atbildes uz jautājumu, cik lielai jābūt kabatas naudai – tas atkarīgs no ģimenes situācijas. Tāpat arī, vai bērnam ir apmaksātas pusdienas skolā, vai nepieciešams pēc skolas apmeklēt kādu treniņu vai pulciņu. Svarīgi ģimenē vienoties, kam domāta kabatas nauda, piemēram, vai pusaudzis par to arī pats iegādājas apģērbu vai aksesuārus pēc pašu gaumes, vai tomēr par to atsevišķi maksā vecāki. Turklāt ar bērnu jāvienojas, kā viņš vai viņa vēlētos saņemt naudu – reizi mēnesī vai, piemēram, ik nedēļu. Tas arī palīdz veicināt finanšu pratību un māca plānot budžetu. Noteikti svarīgi arī mācīt bērniem, kāpēc nepieciešams veidot uzkrājumu, un attiecīgi, dodot kabatas naudu, saprast, vai bērnam tiešām būs iespēja uzkrāt,” noslēdz Elza Rudzīte.
*Aptauju pēc SEB bankas pasūtījuma šī gada augustā veica pētījumu aģentūra Norstat, un tajā piedalījās 3010 respondenti, kuriem bērni ir 7-17 gadu vecumā (1010 – Latvijā, 1000 – Igaunijā un Lietuvā).
Papildu informācijai:
Jeļena Novaka, SEB bankas privātpersonu komunikācijas vadītāja – tālr. 29401327, jelena.novaka@seb.lv
Vairāk par SEB grupu Latvijā:
Twitter/SEB_Latvia, Facebook/SEB.Latvia, YouTube/SEBlatvia, LinkedIn/Seb-banka-latvia
www.seb.lv
SEB banka ir vadošā korporatīvā banka Ziemeļeiropā ar starptautisku pārstāvniecību vairāk nekā 20 pasaules valstīs. Baltijas valstīs un Zviedrijā SEB banka piedāvā finanšu konsultācijas un plašu finanšu pakalpojumu klāstu. SEB bankas mērķis ir veidot labāku nākotni ar atbildīgiem padomiem un pārdomātu finansēšanu – šodienai un nākotnes paaudzēm. Uz 2023. gada 30. jūniju SEB Grupas kopējie aktīvi veido 4172 miljardus Zviedrijas kronu, kopējie aktīvi pārvaldīšanā – 2271 miljardi Zviedrijas kronu. SEB Grupā strādā 17 500 darbinieku. Vairāk par SEB Grupu: www.sebgroup.com.
