Rūta Ežerskiene, bankas Citadele vadītāja un valdes priekšsēdētāja

Karš Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums atkal atgādina, cik ātri ģeopolitiskie satricinājumi var ietekmēt degvielas cenas, uzņēmumu izmaksas un iedzīvotāju maciņus. Tomēr Baltijas valstis šobrīd ir daudz labāk sagatavotas šādiem satricinājumiem nekā pirms desmit gadiem. Pateicoties ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā, Latvija, Lietuva un Igaunija ne tikai mazina atkarību no importētajiem energoresursiem, bet arī iegūst konkurences priekšrocības pār lielākajām Eiropas ekonomikām. Piemēram, šā gada trešajā ceturksnī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Latvijā bija aptuveni par trešdaļu zemāka nekā Vācijā. 

Latvijā, Lietuvā un Igaunijā atjaunojamā enerģija ir ieguvusi jaunu lomu. Ja pirms desmit gadiem vēja un saules enerģijas jaudas tika attīstītas galvenokārt klimata mērķu sasniegšanai, tad šodien tās palīdz aizsargāt ekonomiku no importētās inflācijas un stiprina enerģētisko drošību. Tā ir viena no nozīmīgākajām ekonomiskajām pārmaiņām Baltijas reģionā. 

Attāls karš, tūlītējs rēķins 

Vispirms jāatgādina, kāpēc nafta joprojām ir tik nozīmīgs resurss. Aptuveni piektdaļa pasaulē tirgotās naftas ik dienu tiek transportēta caur Hormuza šaurumu, tādēļ jebkāds saspīlējums šajā stratēģiski svarīgajā maršrutā cenu svārstībās atspoguļojas stundu, nevis nedēļu laikā. Šā gada pavasarī Brent naftas cena sasniedza 115 ASV dolārus par barelu, vēlāk samazinājās, taču jūlijā, atsākoties karadarbībai, atkal pārsniedza 100 dolāru robežu. Septembrī, pieaugot spriedzei Hormuza šauruma reģionā, tā pietuvojās 110 dolāriem par barelu un arī šobrīd saglabājas ap 100 dolāru līmeni. 

Lai gan šādas svārstības nav nekas jauns, tās atgādina, ka fosilā kurināmā cenas ir cieši saistītas ar ģeopolitiskajiem notikumiem, kurus Baltijas valstis ietekmēt nevar. Katrs jauns konflikts agrāk vai vēlāk sasniedz arī mūsu mājsaimniecības un uzņēmumus, paaugstinot transporta un ražošanas izmaksas. 

Ko mēs esam mainījuši un kāpēc tas ir svarīgi? 

Mainījies ir mūsu ievainojamības līmenis. Kopš 2022. gada visas trīs Baltijas valstis ir pilnībā atteikušās no Krievijas gāzes, naftas un elektroenerģijas importa, tādējādi novēršot acīmredzamāko politiskā spiediena instrumentu no austrumiem. Savukārt 2025. gadā tika pabeigts pēdējais posms – Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu, pārtraucot pēdējo operacionālo saikni ar Krievijas energosistēmu. 

Tomēr integrācija Eiropas tirgū vēl nenozīmē pilnīgu imunitāti. Savienoti tirgi joprojām izjūt globālo cenu svārstību ietekmi. Tādēļ būtiska nozīme ir vietējām enerģijas ražošanas jaudām, kas samazina atkarību no ārējiem satricinājumiem. Galu galā lētākā un drošākā enerģija ir tā, kuras piegādi neviens cits nevar pārtraukt. 

Trīs tirgi, konkrēti rezultāti 

Skaitļi parāda, cik tālu esam nonākuši. Saskaņā ar Eurostat provizoriskajiem datiem 2025. gadā atjaunojamie energoresursi nodrošināja 46,3 % no Latvijas bruto galapatēriņa, 42,3 % Igaunijā un 38,5 % Lietuvā, ievērojami pārsniedzot Eiropas Savienības vidējo rādītāju 26,2 % apmērā. Visstraujāk progresējusi Lietuva, kur atjaunojamās enerģijas īpatsvars gada laikā pieaudzis par vairāk nekā trim procentpunktiem. 

Šīs pārmaiņas atspoguļojas arī cenās. Trešajā ceturksnī Nord Pool elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena vidēji bija aptuveni 59 eiro par megavatstundu Igaunijā un 88 eiro Latvijā un Lietuvā. Tajā pašā laikā Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Polijā un Austrijā tā pārsniedza 125 eiro par megavatstundu. 

Rezultātā Baltijas valstu uzņēmumu elektroenerģijas izmaksas bija būtiski zemākas nekā vairākās Rietumeiropas valstīs, bet Igaunijā tās bija mazāk nekā puse no konkurentu izmaksām Vācijā un Austrijā. Tas apliecina, ka vietējā atjaunojamās enerģijas ražošana un ciešāki savienojumi ar zemāku cenu elektroenerģijas tirgiem kļūst par nozīmīgu konkurētspējas priekšrocību. 

Mājsaimniecībām tas var nozīmēt zemākus elektrības rēķinus, savukārt uzņēmumiem – mazākas izmaksas un stabilāku pamatu investīcijām. 

No klimata mērķa līdz ekonomiskajai aizsardzībai 

Šī ir perspektīva, kuru vērts atcerēties. Ilgus gadus arguments par labu atjaunojamajai enerģijai galvenokārt balstījās vides aizsardzībā, un šis arguments joprojām ir spēkā. Tomēr šodien vēl spēcīgāks arguments ir ekonomiskais. 

Darbs vēl nav pabeigts. Nepieciešami ieguldījumi elektrotīklos, enerģijas uzkrāšanas jaudās un starpsavienojumos, taču izvēlētais virziens jau nes rezultātus. Pasaulē, kur ģeopolitiskā nenoteiktība kļuvusi par normu, vietējā enerģijas ražošana ir ne tikai klimata politikas, bet arī konkurētspējas un drošības jautājums. Katrs pašu saražotais megavats samazina Baltijas valstu atkarību no nākamā ārējā satricinājuma.